Lai arī valdība otrdien, 15.martā, neizskatīja „KVV Liepājas metalurga” izstrādāto uzņēmuma restrukturizācijas plānu, kas paredz arī saistību izpildes atlikšanu līdz 2020.gadam, uzņēmuma vadība vēl nav sākusi kārtot juridiskās formalitātes, kas saistītas ar uzņēmuma darbinieku kolektīvo atlaišanu. Atbilstoši Darba likuma prasībām, paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam ir jāiesniedz 60 dienas pirms plānotās atlaišanas dienas.
„Līdz vakardienai atnāca 14 cilvēki, jā, no tiem, kas tur strādāja. Paši izlēma aiziet un nāk un reģistrējas pie mums,” stāsta NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Viņu gan tas nepārsteidzot, jo „KVV Liepājas metalurga” akcionāri arī līdz šim neesot bijuši vērsti uz sarunām ar aģentūru.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) pēc otrdien notikušās valdības sēdes „Liepājas metalurga” akcionāru izteiktās prasības jau atkārtoti raksturoja kā vēlmju sarakstu: „Pamatā ir jāsaprot, vai uzņēmums ir gatavs arī pats no savas puses ieguldīt darbības nodrošināšanai. Ir vēl vairāki citi jautājumi, kā viņi praktiski iedomājas darbību. Sadarbībā ar esošajiem investoriem var redzēt, ka uzņēmuma īpašnieki nav raduši strādāt Eiropas Savienības tirgū un nespēj īsti novērtēt, kādas šeit ir prasības un kādas ir valdības iespējas piešķirt kādu atbalstu.”
„KVV Liepājas metalurga” akcionāri iepriekš paziņoja, ka gadījumā, ja valsts nepiekāpsies viņu prasībām, tostarp ierosinājumam pārskatīt Valsts kases noteiktos ķīlas ierobežojumus, uzņēmuma darbība varētu tikt apturēta un iekonservēta.
Akcionāru prasības uzskaita „KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs: „Īstermiņa perspektīvā, pirms jautājuma atrisināšanas par obligātā iepirkuma komponenti, ir iekļauta iespēja izmantot velmēšanas cehu ar jaudu apmēram 25 tūkstoši tonnu mēnesī. Tāpat ir paredzētas maksājuma brīvdienas līdz 2020.gadam ieskaitot, kā arī ķīlas un finanšu ierobežojumu pārskatīšana. Tas ir nepieciešams, lai varētu piesaistīt finanšu instrumentus gatavās produkcijas atbalstam. Turklāt tā ir iespējama neprofila aktīvu realizācija – tās ir ēkas, aprīkojums vai arī teritorijas, kas netiek izmantotas un arī netiks izmantotas uzņēmuma darbā, pat ja rūpnīca strādātu uz pilnu jaudu.”
Līgums par „Liepājas metalurga” pārdošanu Ukrainas uzņēmumam „KVV Group” tika parakstīts 2014.gada oktobrī. Saskaņā ar līgumu, „KVV Group” par „Liepājas metalurga” pamatražotni kopumā bija jāsamaksā 107 miljoni eiro. Otrs pretendents – Krievijas uzņēmējam Igoram Šamisam piederošā Luksemburgas kompānija „United Group” – par ražotni piedāvāja 120 miljonus eiro.
