Viņš stāstīja, ka valdība otrdien nepieņēma nekādu lēmumu attiecībā uz "KVV Liepājas metalurga" saistībām. Taču uzņēmums tika aicināts līdz šā gada 1.martam izstrādāt restrukturizācijas plānu.
Āboliņš stāstīja, ka "KVV Liepājas metalurgs" joprojām runā par valsts palīdzību elektrības rēķinu samazināšanā, dzelzceļa tarifiem utt. Taču, pēc Valsts kases pārvaldnieka teiktā, valsts atbalsta iespējas uzņēmuma ir zināmas, tāpēc patlaban vienīgais sarunu temats ir par naudas samaksas grafiku.
"Lai tiktu līdz grafikam, mums ir jāzina, kā uzņēmums pārstrukturēs darbību, lai varētu samaksāt kreditoriem," uzsvēra Āboliņš.
Nespējot vienoties ar „KVV Liepājas metalurgs” par kārtējo saistību izpildi, Valsts kase (VK) realizējusi uzņēmuma iesniegto bankas garantiju. Realizējot šo ķīlu, VK pagājušajā nedēļā atguvusi nepilnus 11 miljonus eiro. Āboliņš norāda, ka dialogs ar uzņēmuma vadību notiek visu laiku un arī tikšanās ir katru dienu.
„Tas, par ko mēs šobrīd runājam, ir fakts, ka uzņēmumam ir jāiesniedz restrukturizācijas plāns, jo tas, ko mēs līdz šim esam redzējuši, ir biznesa plāns, kas ir vairāk ilgtermiņa teorētisks redzējums.
Bet ir kaut kādas ikdienas problēmas, kas ir jārisina katru dienu. Pats uzņēmums jau ir nācis ar kaut kādām iniciatīvām, priekšlikumiem. Tas, kas būtu jādara, būtu šīs iniciatīvas jāizstrādā detalizētāk," paskaidroja Āboliņš.
Patlaban ar uzņēmumu notiek sarunas par jaunu saistību izpildes grafiku, jo, kā uzsver Āboliņš, līdzšinējais grafiks vairs nav spēkā. „Ja vienošanās netiek panākta, mums būs jāizskata iespēja realizēt arī pārējos nodrošinājumus. Bet mēs ļoti ceram, ka līdz tam nenonāks, ka uzņēmums nāks ar konstruktīviem priekšlikumiem un mēs varēsim vienoties. Tas, ko var darīt kreditori, protams, savstarpēji vienojoties, ir šo te aktīvu pārņemšana. Bet es domāju, ka šobrīd runāt par aktīvu pārņemšanu ir pāragri," teica VK pārvaldnieks.
„KVV Liepājas metalurgs” maksātnespējīgā „Liepājas metalurga” aktīvus pārņēma 2014. gada nogalē. Patlaban uzņēmums, kam regulāri ir problēmas ar savu saistību izpildi, tostarp norēķiniem par elektrību, jau atkārtoti ir apturējis ražošanu.
Tikmēr intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš sacīja, ka valsts ir daudz darījusi, lai palīdzētu uzņēmumam. Tāpēc nav korekti apgalvot, ka uzņēmuma neveiksmēs ir vainojamās tikai elektrības cenas. "Man nav pārliecības, ka darbs tiek veikts tādā apjomā, lai uzņēmums varētu normāli attīstīties," sacīja Rantiņš, piebilzdams, ka vislielākās grūtības sagādā nevis produkcijas ražošana, bet gan tās pārdošana.
Ziņots, ka ceturtdien, 28. janvārī, "KVV Liepājas metalurgs" uz laiku pārtrauca savu darbu un otrdien, 2.februārī savas bažas par notiekošo uzņēmumā pauda arī uzņēmuma strādnieki, kas Rīgā bija ieradušies uz piketu pie valdības mājas.
Iepriekš „KVV Liepājas metalurgs” lūdzis Valsts kasei uz diviem gadiem atlikt 2,7 miljonus eiro lielo maksājumu, kas uzņēmumam bija jāsamaksā vēl 2015.gadā.
“Liepājas metalurgs" nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem un kļuva maksātnespējīgs.
Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro. 2015.gada janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" vadībai.
Tomēr jau maijā atklājās, ka no darba "KVV Liepājas metalurgs" atbrīvoti aptuveni 10 -15% darbinieku - metalurgi, kuri tikai nesen tika pieņemti darbā. Kā iemesls šādai rīcībai tiek minēts tas, ka nav piepildījušās uzņēmuma vadības optimistiskās prognozes par metalurģijas tirgu, tiek norādīts arī uz elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK).
