Panorāma

Straujuma: Okupācijas muzeja piebūve jāceļ

Panorāma

Uzņēmēji aizvien krāpjas ar kases aparātiem

"Liepājas metalurga" īpašniekiem nav bijis visas informācijas

«Metalurga» pārdošanas konsultanti noraida investoru pārmetumus par faktu noklusēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

„Liepājas metalurga” jaunie īpašnieki – Ukrainas uzņēmums „KVV Group” pārmet rūpnīcas pārdevējiem, ka uzņēmuma pirkšanas procesā investoriem nav atklāta visa nepieciešamā informācija. Bijušais „Liepājas metalurga” maksātnespējas administrators Haralds Velmers un investoru piesaistē iesaistītie konsultanti „Prudentia” šos pārmetumus noliedz.  

Fakts, ka pērnruden izvēlēto „Liepājas metalurga” investoru – ukraiņu uzņēmuma „KVV Group” plāni, kas tika klāstīti pēc rūpnīcas iegādes, izrādījušies pārāk optimistiski, vairs nav noslēpjams.

Tagad, kad zināms, ka „KVV Liepājas metalurgs” jau atlaidis vairākus simtus strādnieku un kavē norēķinus par elektrību un dabasgāzi, investori nākuši klajā ar pārmetumiem pārdošanas procesa organizatoriem.

Velmers Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra, ka šādi apgalvojumi nav pamatoti, jo pārdošanas  process bija pietiekami ilgs, pašā sākumā potenciālajiem investoriem bija iespēja izpazīties ar informāciju, otrajā posmā nopietniem interesentiem bija padziļinātās izpētes iespējas.

Katrs interesents piedalījās šajā procesā kā gribēja, piesaistot ekspertus, skaidroja Velmers.

“Pārdošanas laikā uzskatījām, ka KVV izrādīja lielāku profesionalitāti izpētes procesā, viņiem bija tehniskie specialisti, juristu komanda,” sacīja Velmers.  

Raidījumā “Pēcpusdiena” Haralds Velmers un Jurijs Spiridonovs komentē “Metalruga” investoru pārmetumus
00:00 / 16:54
Lejuplādēt

Tikmēr "KVV Group" līdzīpašnieks Valērijs Krištals aģentūrai LETA sacīja, ka pērn pirms maksātnespējīgā uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" iegādes darījuma Ukrainas investors "KVV Group" saņēma neprecīzu informāciju, kas ir ietekmējis saražotās produkcijas pašizmaksu.

Viņš apgalvoja, ka uzņēmuma iegādes darījumā nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāko darbību. 

Uzņēmuma vadībai nepatīkams pārsteigums bijis tas, ka būtiskas izmaksas veidos rūpnīcas skābekļa bloka izmantošana, jo kontrole tajā ir citam uzņēmumam, ar kuru sarunas par  bloka izmantošanas cenu bijušas smagas.

“Ja mums godīgi būtu pateikuši - lūk rūpnīcā ir skābekļa bloks, bet ja jūs nesarunāsiet ar īpašniekiem, jūs nevarēsiet palaist ražošanu. Ja informācija būtu šādi pasniegta, mēs droši vien vairākas reizes padomātu, vai mēs rīkojamies pareizi, pērkot rūpnīcu bez skābekļa bloka,” LTV atzina uzņēmumā.

Uzņēmuma arī esot doti nepareizi aprēķini, cik daudz kausējuma rūpnīcas krāsnīs sanāk no tonnas metāllūžņu.  

Komentējot šos izteikumus, Velmers Latvijas Radio pauda, ka investoriem bija skaidri piedāvāts iegādāties “Metalurga” aktīvus.  Skābekļa ražošanas cehs pieder citam uzņēmumam, un šādu modeli izveidoja iepriekšējie “Metalurga” īpašnieki.

 Velmers uzsvēra, ka tas, kā tālāk investori organizē darbu -, atpērkot šo skābekļa ražošanas cehu vai slēdzot sadarbības līgumu, -  atkarīgs no viņeim un viņu biznesa stratēģijas.  

Arī uzņēmuma pārdošanas konsultantu – „Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš pārmetumus par informācijas slēpšanu noraida.

„Mēs maksimāli centāmies sniegt administratora uzdevumā visu informāciju visiem investoriem, kas interesējās. Tieši „KVV Group” izrādīja lielu ieinteresētību, arī viņu komanda, kas sastāvēja gan no juristiem, gan no tehniskajiem ekspertiem, bija pieci līdz astoņi cilvēki,” sacīja Krastiņš.

“Vairākas reizes cilvēki brauca, iepazinās ar stāvokli dabā, visiem cipariem, dažnedažādu tehnisko un citu informāciju. Tās sarunas, atbilstoši tam grafikam, kādā mēs veicām investoru piesaisti, sākās aptuveni jūnijā un beidzās 29. decembrī, kad tika parakstīti dokumenti. Un pusgads ir pietiekami ilgs periods, lai visu izpētītu, visas šaubas, visus neskaidros jautājumus noskaidrotu,” pauda Krastiņš. 

Savukārt, runājot par skābekļa cehu, Krastiņš norādīja, ka „visi cipari, visi koeficienti, visa pārējā informācija, kas, protams, tādai lielai rūpnīcai ir simtiem un tūkstošiem, tika investoram dota”.

“Faktiskie rezultāti, kādi bija 2012. gadā un 2013. gada pirmajos četros vai piecos mēnešos, kad „Liepājas metalurgs” vēl strādāja, visi bija pieejami. Tur ir virkne tehnisku jautājumu, kuros nedz es kā finansists, nedz visa Latvijas publika nevar iedziļināties, nevar pārliecināties, vai tie koeficienti ir tādi vai citādi,” pauda Krastiņš. 

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka  tautsaimniecība un Latvija būtu zaudētāja, ja “Metalurgs” apturētu darbību. Ministrija gatava izvērtēt, kā var palīdzēt, bet šī palīdzība uzņēmumam nebūtu vienpusēja darbība, uzņēmuma skaidri jāpasaka, kas nepieciešams un ko tas grasās darīt.

 Spiridonovs intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja, ka uzņēmums jau nokārtojis savas saistības pret „Latvenergo”. Ar uzņēmuma vadību esot panākta vienošanās turpmāk reizi nedēļā pārrunāt situāciju „Liepājas metalurgā”.

"KVV Liepājas metalurga" īpašnieki piektdien Valsts kases un Finanšu ministrijas pārstāvjiem apliecinājuši, ka finansiālu valsts atbalstu negaida, bet vēlas  nozares politikas sakārtošanu,  lai uzņēmums varētu  darbu turpināt.  

Jau vēstīts, ka "KVV Liepājas metalurgs" kavēja maksājumus Latvijas dabasgāzes kompānijai "Latvijas Gāze", kā arī nav norēķinājies ar Latvijas energoapgādes kompāniju "Latvenergo" par piegādāto elektroenerģiju. "Metalurgs" gan solīja apmaksāt arī nākamos rēķinus abiem uzņēmumiem.

„KVV Liepājas metalurgs” vadība publiski atzina, ka ir kļūdījusies aprēķinos un atvainojās cilvēkiem, tajā pašā laikā norādot, ka turpinās darbinieku atlaišanu. Precīzus skaitļus un laikus, kad tas notiks, šobrīd tā arī neviens nevarēja nosaukt. Pagaidām skaidrs, ka rūpnīca netiek slēgta un darbu turpina tās velmētavas cehs, kurā šobrīd paredzēts algot 290 cilvēkus. Tā vairs ir tikai aptuveni trešā daļa no iepriekš darbā atpakaļ pieņemtajiem strādniekiem.

Problēmas uzņēmumam atkārtoti sākās, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.   Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.

“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad  12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas  jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Igoram Kovaļenko.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti