Viņš gan atzina, ka maksātnespējas pieteikumu, visticamāk, gan sniegs kāds cits kreditors, kam arī „Metalurgs” ir palicis parādā. Valdība gan uzņēmuma maksātnespējas pieteikšanu gan nav pārrunājusi. "Vai Valsts ieņēmumu dienests ies uz maksātnespēju? Nav zināms, jo viņiem ir citi paņēmieni un sākt šo parādu piedzīt," piebilda Loginovs.
Valdība otrdien arī vienojās, ka pastiprinās apsardzi pie uzņēmuma, lai kāds neizsaimniekotu „Metalurga” aktīvus.
Premjers Māris Kučinskis uzsver, ka situācijai uzņēmumā joprojām cītīgi tiks sekots līdzi. "No Ministru kabineta puses situācija "Liepājas Metalurgā" tiks visu laiku uzraudzīta. Tas nenozīmē, ka šobrīd būs kādi pārsteidzoši lēmumi uz vienu vai otru pusi, bet mēs sekosim regulāri līdzi šī jautājuma risināšanai," norādīja premjers Māris Kučinskis. "Šobrīd mums līgums ir spēkā. Sliktākais ko valdība var darīt ir iejaukties. Jaunie akcionāri nav nokavējuši nekādus termiņus. Tāpēc mūsu gadījumā svarīgs ir monitorings un būt gataviem kaut kādiem risinājumiem, tāpēc, ka izdarīt pārsteidzošus lēmumus nav labi," uzsver Kučinskis.
Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") atzīst – situācija nonākusi strupceļā, ko ar valdības lēmumiem atrisināt nevar. "Vislabāk būtu, ja iestātos maksātnespēja. Kā jau teicu, ir iestājusies šāda dīvaina pati situācija, kur pats īpašnieks nerosina un gaida, ka kāds no relatīvi maziem rosinās," norāda Ašeradens. "Valdības pusē tā arī būtu interesanta, jo sāktos reāls maksātnespējas process un varētu meklēt nākamos risinājumus. Mēs gatavojamies tam procesam, ar kreditoriem esam runājuši un gatavojam reālu rīcības plānu," sacīja ministrs.
Savukārt KVV "Liepājas Metalurga" vadītājs Igors Talanovs, pārmetot valdībai vienaldzīgu attieksmi pret uzņēmuma problēmām, norāda, ka uzņēmuma nākotnei izšķirīgs būs kreditoru lēmums par atbalstu uzņēmuma restrukturizācijas plānam.
"Ja mums nodrošinātie kreditori apstiprinās restrukturizācijas plānu, kuru esam iesnieguši un arī precizējuši kreditoriem, Privatizācijas aģentūrai un abām bankām, tad, mūsu aplēses liecina, ka realizējot daļu uzkrātās produkcijas, kuru var realizēt ļoti viegli, kā arī pārdosim daļu ar ražošanu nesaistīto aktīvu, uzņēmums bez īpašām problēmām kādu pusgadu varēs būt iekonservētā režīmā. Nu, bet, ja kreditori neatbalstīs – tad diemžēl tā būs ātrākā iespējamā maksātnespēja," klāstīja Talanovs.
Tiesa, to, cik ilgi uzņēmums spēs pastāvēt bez kreditoru atbalsta, Talanovs neuzņēmās prognozēt. "Prognozes par to es gan negribētu izteikt, jo es kā uzņēmuma vadītājs cīnos par to, lai mēs, kā jau atklāti teicām, plānoti iekonservētu uzņēmumu un lai tajā saglabātu nozīmīgākos speciālistus. Tieši šos uzdevumus arī gatavojos pildīt, un rūpēties, lai uzņēmums tomēr nekļūtu maksātnespējīgs," viņš sacīja.
Ziņots, ka „Metalurgs” atkal Privatizācijas aģentūrā bija iesniedzis restrukturizācijas plānu, ko tā neatbalstīja. Uzņēmuma īpašnieki piedāvāja ieviest nodokļu atvieglojumus un samazināt elektrības cenas, taču aģentūra šādu piedāvājumu noraidīja.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan iepriekš pauda, ka valsts interesēs būtu naudu „Metalurgā” vairs neieguldīt, jo nav pazīmju, ka tas atsāks darbību.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija strādāja pie iespējamajiem scenārijiem, kāda varētu būt Latvijas valdības rīcība attiecībā uz "KVV Liepājas metalurgs". Šos scenārijus skatīšanai valdībā plānots iesniegt otrdien. Līdz tam "KVV Liepājas metalurga" akcionāriem vēl bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus uzņēmuma restrukturizācijai.
Tāpat vēstīts, ka pirms vairāk nekā gada par finanšu grūtībās nonākušā Liepājas uzņēmuma īpašnieku kļuva Ukrainas holdings "KVV Group", kas solīja 70 miljonus eiro par ''Metalurgu'' samaksāt vairāku gadu laikā. Pašlaik atlikušais parāds valstij ir 60 miljoni eiro, norādīja Valsts kase.
Taču neilgi pēc darījuma "KVV Liepājas metalurgs" atkal nonāca finanšu problēmās un lūdza Valsts kasei līdz 2020.gadam atlikt maksājumus par rūpnīcu. Lai to vērtētu, uzņēmumam pieprasīts restrukturizācijas plāns, kas valdībā iesniegts marta sākumā.
Vēlāk Ukrainas investori paziņoja par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju, to skaidrojot ar augstajām elektroenerģijas izmaksām un slikto situāciju metāla nozares tirgū. Lai uzturētu iekārtas un apsargātu teritoriju, "Liepājas metalurgā" pagaidām saglabātas 145 darba vietas.
