Dienas ziņas

Kā dzīvo latgalieši Briselē

Dienas ziņas

Jelgavā sumina «zelta pārus»

Gaida jaunu biznesa plānu

«Metalurga» īpašnieki atzīst kļūdas aprēķinos; atvainojas atlaistajiem

„KVV Liepājas metalurgs” vadība piektdien publiski atzina, ka ir kļūdījusies aprēķinos un atvainojās cilvēkiem, tajā pat laikā norādot, ka turpinās darbinieku atlaišanu. Precīzus skaitļus un laikus, kad tas notiks, šobrīd tā arī neviens nevarēja nosaukt. 

Pagaidām skaidrs, ka rūpnīca netiek slēgta un darbu turpina tās velmētavas cehs, kurā šobrīd paredzēts algot 290 cilvēkus. Tā vairs ir tikai aptuveni trešā daļa no iepriekš darbā atpakaļ pieņemtajiem strādniekiem.

Piektdien, pēc „KVV Liepājas metalurgs” vadības tikšanās ar ekonomikas ministri Danas Reiznieci-Ozolu, tika paziņots, ka uzņēmums turpmāko trīs nedēļu laikā izstrādās jaunu biznesa plānu, ko pēc tam prezentēs valdībā. Tikmēr uzņēmums resursus koncentrēs velmēšanas cehā.  

Uzņēmuma  vadības vēlmes un priekšlikumi  ir haotiski - tā pēc tikšanās ar uzņēma vadību  atzina ekonomikas ministre.

 „Pārliecinājos, ka tika veikti nepareizi aprēķini un pieņēmumi par tirgus situāciju, gan metāllūžņu iepirkumu cenu, gan noieta cenu, kā rezultātā, uzsākot ražošanu, uzņēmums sapratis, ka strādā ar zaudējumiem,”  tā pēc tikšanās  ar „KVV Liepājas metalurgs” atzina  Reizniece-Ozola.

Tikmēr uzņēmuma  īpašnieks Valērijs Krištals publiski atvainojās no darba atbrīvotajiem cilvēkiem, atzīstot uzņēmumā pieļautās kļūdas. Visi ekonomiskie aprēķini izdarīti, ņemot vērā uzņēmuma 2012. gada rādītājus, kad uzņēmums vēl strādāja. Diemžēl skaitļi neatbilda īstenībai, uzsvēra Krištals.  

„Mēs izmantojām datus, ko mums deva „Prudentia” un to, kas bija saglabājies no iepriekšējiem akcionāriem. Ar nožēlu man jāsaka, ka tur daudzi skaitļi tika vienkārši zīmēti. Mēs tā nestrādājam, strādājam reāli. Ja mēs nebūtu apstādinājuši ražošanu, zaudējumi mēneša beigās jau būtu pārsnieguši divus miljonus eiro,” sacīja Krištals.

“Rūpnīca netaisās bankrotēt. Tā ir gan mūsu, gan valsts rūpnīca. Esam te ieguldījuši 55 miljonus. Mums jārisina problēmas un mēs to noteikti arī darīsim. Cerams, ka valsts mūs neatstās vienus ar šo problēmu,” pauda Krištals.

“Varēja saprast, ka viņus uztrauc elektrības cena, lai gan viņi jau ir lietas kursā, ko esam izdarījuši, ko darām. Bet par pārējām lietām bija diezgan haotisks priekšstats, kas viņiem īsti vajadzīgs,” atzina Reizniece-Ozola.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks norāda, ka liepājnieki, protams, gaidīja, ka metalurgu pārņems uzņēmums, kas varēs nodrošināt visu darbības spektru.

„Viena lieta ir skaidra, kā teica uzņēmējs, kamēr netika tērauda kausēšanas krāsns iedarbināta, viņi nevarēja tikt pie objektīviem cipariem, cik tad ir pašizmaksa, cik ir izdevumi, lai nonāktu pie reālām tirgus cenām,” sacīja Sesks.

„Vislielākais pārmetums no manas  un pašvaldības puses, ka darbinieki tika pieņemti  darbā ar vieniem solījumiem, tad atkal atbrīvoti. Tad ir jautājums, vai vispār vajadzēja tādā steigā iedarbināt krāsni un tikpat steidzami viņu izslēgt. Domāsim, kā pārkvalificēt cilvēkus, lai viņiem nav jāpaļaujas tikai uz vienu uzņēmumu,”  klāstīja Sesks.

Uzņēmuma vadības vēlmes un priekšlikumi bija pārāk haotiski, lai vispār kaut ko saprastu, izņemot jautājumu par elektrības cenām, tā uzsvēra ekonomikas ministre.

Uzņēmumam trīs nedēļu laikā jāsagatavo biznesa plāns, kas jāprezentē valdībā. Līdz šim uzņēmums savas saistības ar valsti ir pildījis, bet nākamais maksājums gaidāms gada beigās.

 „Man šķiet, ka viņiem trūkst izpratnes par šo valsti kā uzņēmējdarbības vietu, bet man neradās pārliecība, ka viņiem pašiem ir skaidrs, kā viņi strādās tālāk un kas tieši viņiem ir vajadzīgs. Mazliet tas neiet kopā ar to informāciju, ka viņi grasījās atjaunot darbību pēc diviem, trim mēnešiem, bet būtisks  priekšnosacījums ir gan atrisināt metāllūžņu piegādes, gan atrast jaunu tirgu,” norādīja ekonomikas ministre.

Intervijā LTV "Panorāma" Reizniece - Ozola norādīja, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) varētu tikt samazināta no 1.jūlija. Tomēr pēc tam ir jāpanāk apstiprinājums no Eiropas Komisijas par to, ka komponentes samazināšana ir pamatota. Reizniece - Ozola arī uzsvēra, ka OIK lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem nevar būt samazināts uz citu uzņēmumu un mājsaimniecību rēķina.

Maijā “Metalurgs” pēc īpašnieku sniegtās informācijas strādājis ar 1, 25 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, taču visas finansiālās saistības pret valsts kasi vismaz pagaidām ir izpildītas.

„KVV Liepājas metalurgs” joprojām min 150 cilvēkus, kas atbrīvoti no darba, taču pilsētā klīst runas, kas skaitlis neatbilst realitātei. Optimizējot darbību, uzņēmums turpinās samazināt  darbinieku skaitu administrācijā. Visi cilvēku resursi tiks mobilizēti velmētavā, kuras darbības nodrošināšanai iepirkti izejmateriāli.

Reāli šobrīd uzņēmumā strādājot aptuveni 400 cilvēku, bet uzņēmumā bija sākuši strādāt 960. Kā norādīja uzņēmuma īpašnieks, kaut ko atbrīvos, kaut ko pieņems darbā, tāpēc precīzi skaitļi tā arī paliek nenosaukti. 

Jau ziņots, ka problēmas ar metalurģiju atkārtoti sākās pagājušā nedēļā, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.  

Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.

“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad  12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas  jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti