Ceturtdien sasauktā preses konferencē uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” valdes loceklis Igors Kovaļenko paziņoja: “Par spīti tam, ka uzņēmums pusotra gada laikā ir bijis snaudošā režīmā, mēs plānojam, ka tas strādās. Tā ir aksioma.”
Solītais darba vietu skaits skaitliski izskatās cerīgs. Liepājas mērs izteicis cerību, ka ražošana atsāksies jau nākamajā mēnesī.
Ir pagājis gads un viena diena kopš uzņēmuma “Liepājas metalurgs” maksātnespējas pasludināšanas, šī gada 2. oktobrī tika parakstīts priekšlīgums ar ukraiņu uzņēmumu “KVV Group” par „Metalurga” pārņemšanu. Tika solīts, ka uzņēmums jau novembrī varētu atsākt darbu, tomēr tas joprojām nav noticis.
Liepājnieki jau sākuši runāt, ka “Metalurgs” darbību tā arī neatsāks. Ceturtdien uzņēmuma “KVV group” un tā jaundibinātā meitasuzņēmuma „KVV Liepājas metalurgs” pārstāvji to pilnībā noliedza. Uzņēmums darbu šogad atsāks, un jaunajiem īpašniekiem ir lielas ambīcijas.
Mums ir stipra komanda un bagātīga pieredze, šis nav vienīgais metalurģiskais aktīvs, kas mums pieder. Ticiet man, kad veicam šādas investīcijas, mēs to nedarām tāpat vien aiz neko darīt, mēs esam visu aprēķinājuši,” uzsvēra uzņēmuma “KVV group” līdzīpašnieks Jevgēnijs Kazmins.
„Mēs plānojam, ka tiks reanimētas arī ostas 49. un 50. piestātne, kravas ies caur Liepājas ostu. Par kaut kādu „Titānika” scenāriju te nevar būt ne runas, Vēlreiz uzsveru, uzņēmumam ir jāražo viens miljons tonnu Baltijas tērauda. Uzņēmums būs Latvijas un Baltijas lepnums,” solīja Kovaļenko.
Šobrīd “Metalurgā” strādā 226 cilvēki, jaunie īpašnieki viņus vērtē kā ļoti spēcīgu komandu, kas uzturējusi uzņēmuma iekārtas pēdējā gada laikā. Plānots, ka tuvākajā laikā uzsāks pārējo darbinieku pieņemšanu. Kad uzņēmums sāks ražošanu, tajā strādās 1200 – 1400 cilvēki, atalgojums būšot 2012.gada līmenī - vidējā alga 740 eiro pirms nodokļu nomaksas.
„2012. gadā uzņēmums bija pietiekami augstā līmenī, izlēja 840 tūkstošus tonnu šķidrā tērauda, kas ir nopietns rādītājs. Bet mēs, vēl neko neražojot, gribam nodrošināt tā gada algas, par stimulējoša atalgojuma sistēmu domāsim, kad uzņēmums sāks attīstīties,” stāstīja Kovaļenko.
Iemesls tam, ka uzņēmums vēl nav atsācis ražošanu, pēc īpašnieku teiktā, esot tikai tas, ka darījums ir ļoti komplicēts un jānokārto daudz dokumentu. Līdz ko tie būs sakārtoti, uzņēmums varēs atsākt darbu.
Jau ziņots, ka oktobra sākumā parakstīts līgums par uzņēmuma "Liepājas metalurgs" pārdošanu Ukrainas uzņēmumam "KVV Group".
Ziņas par LM finanšu problēmām publiski nāca klajā pērn janvārī. Uzņēmuma akcionāri un toreizējie saimnieki Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans sākotnēji vērsās pie valdības pēc palīdzības, taču tā atteica. Ministri uzsvēra, ka valstij nav jāiegulda līdzekļi privātā uzņēmumā, kuram turklāt ir necaurredzama finanšu kārtība un kurā investori savstarpēji strīdas, nespējot vienoties par uzņēmuma tālāku attīstību.
Pērn jūlijā valsts atmaksāja 67,4 miljonus eiro lielo kredītu LM vietā, ko bija garantējusi Itālijas bankai „UniCredit”. Tikmēr akcionāri, kas pauda, ka aktīvi meklē investorus, uzņēmumu zaudēja un investorus neatrada. Bez darba palika vairāk nekā 1000 strādnieku.
Pērn novembrī tiesā tika iesniegta pieteikums, kurā lūdza atzīt LM par maksātnespējīgu, un sākās jauna investora meklējumi.
LM vadība jau pēc pirmajām ziņām, ka to pārņems „KVV Group”, sāka neoficiāli apzināt savus bijušos strādniekus. Savukārt premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") pieļāva, ka LM darbu varētu atsākt novembrī, un valsts ieguldītos līdzekļus no uzņēmuma tomēr būs iespējams atgūt.
„KVV Group” ir Ukrainas uzņēmums, kuram konflikta dēļ Austrumeiropā nestrādā trīs no 12 rūpnīcām, kas tur atrodas. LM ir pirmais pirkums ārpus Ukrainas. Tomēr tas ir solis pretī Eiropas tirgum.
