Problēmas ar metalurģiju atkārtoti sākās pagājušā nedēļā, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.
Metalurgi nonākuši neapskaužamā situācijā un Liepājas pašvaldībai atkal nācies iedarbināt krīzes mehānismus tieši tāpat kā pirms diviem gadiem, kad masveidā no darba atlaida „Liepājas metalurgs” darbiniekus.
Zināms, ka cilvēki atkal sākuši reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā, taču pašvaldība oficiālu informāciju par darbinieku atbrīvošanu līdz šim nav saņēmusi.
Tikmēr daļa cilvēku, kuri saņēmuši atbrīvošanas dokumentus ar norādi, ka strādājošie neatbilst savai kvalifikācijai, kaut gan ir tur nostrādājuši ilgus gadus, par šo faktu ziņojuši Valsts darba inspekcijai.
Uzņēmuma pārstāve Inese Ozoliņa skaidroja, ka tas ir nepatīkams pārpratums.
Pagaidām nav precīzi zināms, cik cilvēku ir atbrīvoti, iepriekš izskanēja ziņas, ka tie ir aptuveni 10 – 15%. Uzņēmuma pārstāve Inese Ozoliņa otrdien Latvijas Radio norādīja, ka pašlaik medijos izskan dažādas spekulācijas par šo tematu, bet skaidrs esot viens, ka jaunā uzņēmuma vadība pašlaik pārstrādā biznesa plānu un pārskata visus iespējamos aprēķinus. "Šobrīd “ KVV Liepājas metalurgs” vērsts uz jaunu aprēķinu veikšanu un biznesa plāna pārstrādi, lai saprastu, kā turpmāk nodrošināt rūpnīcas finansiāli stabilu darbību," uzsver Ozoliņa.
Kamēr šis process nebūs noslēdzies, nebūs arī īstas skaidrības, kas notiks tālāk. Piektdien gaidāma ekonomikas ministres Danas Reiznieces – Ozolas (ZZS) vizīte Liepājā, kuras laikā paredzēta arī tikšanās ar jaunajiem „KVV Liepājas metalurgs” īpašniekiem un pašvaldības vadītāju Uldi Sesku.
Vēl pavisam nesen viņa, gluži tāpat kā citas valsts amatpersonas, piedalījās svinīgajā “Metalurga” atklāšanā, kur tika solīts risināt jautājumu par obligātā iepirkuma komponenti, kas tieši skar tērauda kausēšanas ceha darbību un šobrīd pieņemto cilvēku atbrīvošanu.
„Mēs strādāsim, lai nebūtu jāpārmaksā par elektrību. Mēs piedāvāsim ES fondus, ja uzņēmums nopietni gribēs veidot jaunus produktus. Tas mani iepriecina, runājot ar vadību, ka uzņēmums ne tikai vēlas atjaunot iepriekšējo ražotni, bet domā, kā kļūt konkurētspējīgiem un radīt jaunus produktus. Pastāvēs, kas pārmainīsies,” marta sākumā klāstīja ministre.
Tikmēr Liepājas pilsētas vadība par vainīgo jau nosaukusi valdību. "Tā ir valdības kompetence. Valdība ir pārdevusi šo uzņēmumu Ukrainas investoram. Tad, lai meklē risinājumu, kā no šīs situācijas mēģināt iziet," pauda Sesks.
Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.
Tikmēr cilvēkiem no “Metalurga” atkal atvērsies durvis Liepājas Sociālajā dienestā, kā arī būs iespēja pieteikties dažādām Nodarbinātības valsts aģentūras programmām.
Atlaistie strādnieki ir ne tikai šokēti par notikušo, bet arī sašutuši, un pauž niknumu gan par uzņēmuma vadības, gan valdības rīcību. Turklāt daļa no viņiem joprojām nav saņēmuši darba samaksas aprēķinu, taču uzņēmuma pārstāve solīja, ka tas notiks otrdienas vai trešdienas laikā. “Iespējams, mēs par to pat nesaņemsism naudu. Kurš par to atbildēs? Valsts, īpašnieks? Kas? Cilvēki atteicās no cita darba, atnāca atpakaļ uz šejieni, cerēja, jo šī ir mūsu rūpnīca, daļa no mūsu pilsētas," saniknots ir strādnieks Aleksandrs. “Mēs internetā paskatījāmies, kas tas “ KVV” ir un ar ko Ukrainā nodarbojas. Bija taču labas kompānijas, kas piedāvāja lielāku naudu. Kāpēc valdība atdeva tiem, kas solīja mazāk?” retoriski vaicā cits strādnieks, vārdā Aleksandrs.
Tie strādnieki, kuri pagaidām vēl strādā "metalurgā" ,nejūtas droši, ka uzņēmumam viņi būs vajadzīgi arī rīt vai parīt. Ozoliņa atzīst, ka nav izslēgtas jaunas atlaišanas.
Jau ziņots, ka “Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad 12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.
Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to rūpnīcas darbības atjaunošana ir nozīmīgs un ilgi gaidīts notikums Latvijas ekonomikai.
