Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā sods fiziskām personām var sasniegt 700 eiro, bet juridiskām - gandrīz 1500 eiro.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants-eksperts Dainis Arbidāns stāsta, ka dzīvnieki dzīvnieku novietnēs mēdz būt dažādi – „gan veseli, gan slimi, un līdz ar to pastāv konkrēts apdraudējums ne jau tikai no mēsliem, bet pastāv reāls apdraudējums apkārtējai videi arī no dažādiem vīrusiem, kas izdalās no fekālijām un urīna, un arī šie vīrusi var nonākt apkārtējā vidē”.
Jaunie noteikumi attiecas uz lopkopības saimniecībām, kurās ir desmit un vairāk dzīvnieku, bet īpaši jūtīgās teritorijās pie kurām pieskaitāms gandrīz viss Zemgales reģions, - jau sākot no pieciem dzīvniekiem.
Lopkopības saimniecības īpašniece no Īslīces pagasta Līga Jaunzeme atzīst, ka prasības ir pamatotas, kamēr kāds par to maksā, „bet, ja mēs uzskatām, ka Latvija mums skaitās vistīrākā un zaļākā valsts, kā mēs to pasniedzam, tad mūsu senči ir galīgi auzās iebraukuši līdz šim saimniekojot tā, kā mēs to darām vēl tagad”.
„Protams, ja tās saimniecības ir kā Tērvete un citur, kur 100 un 1000 dzīvnieku, tad ir cita runa,” spriež saimniece.
Videi draudzīgas mēslu krātuves viena kvadrātmetra izmaksas tiek lēstas ap 300 eiro. Lauksaimnieku atbalstam, gan piešķirti četri miljoni eiro, tomēr zemnieki bažīgi šūpo galvas. Projekta pieteikšanās laiks ir tikai viens mēnesis, un arī būvniecībai atvēlēts maz laika, turklāt vajadzīgs 60% līdzmaksājums.
„Ja ņemam to oficiāli visu, tad mazām saimniecībām tas diez vai ir paceļams,” uzskata Jaunzeme.
Pēc LLKC datiem līdz pagājušā gada jūnijam mūsdienīgas krātuves bija izbūvētas 85% saimniecību. Jaunie noteikumi stāsies spēkā šā gada 28. jūlijā, un par to neievērošanu tiks piemērots bargs sods.
