Mērsraga ostas teritorijā ir uzbūvēti divi angāri ražošanas un beramkravu uzglabāšanas vajadzībām, un arī stiprināts krasts. Ostā šobrīd strādā ap 600 darbinieku un tās pārvaldnieks Jānis Budreika norāda, ka līdz ar ostas attīstību turpmāk visvairāk būs nepieciešami inženieri un arī pārtikas tehnologi.
Ostai ir ļoti daudz darba vietu. Zivju cehos ir vajadzīgi kūpinātāji. Es pieļauju tādu iespēju, ka uz vietas viņi varētu tikt apmācīti, tur es neredzu problēmas,” stāsta Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.
Mērsraga ostā kapteinis Aivars Ušackis strādā jau septīto gadu, un viņš atzinīgi vērtē ostas pakāpenisko attīstību. Kapteinis gan atzina, ka vēl būtu nepieciešams uzlabot ūdens kanāla dziļumu, lai ostā varētu ielaist lielākus kuģus. Vēl pagājušajā gadā uzlaboja velkoņa “Henriks” tehnisko stāvokli, lai tagad tas varētu pildīt savu galveno funkciju – ledus laušanu.
„Osta skaitās aizsalstošā, un paši redziet, te iekšā viss jau ir aizsalis,” norāda Mērsraga ostas kapteinis, locis Aivars Ušackis. „Mūsu ostai austrumu vēji ir tie nelabvēlīgākie. Ja Skulte, Salacgrīva un Rīga ir tīra no ledus, tad mums ledus ir sapakots šeit ostā.”
Mērsraga osta pērn vietējo kravu daudzveidībā bija līdere. Tā kā Mērsraga osta nenodrošina tranzīta kravas, tā sadarbojas ar vietējo kravu pārvadājumu uzņēmumiem. Ostā importē asfalta šķembu un granulēto asfaltu, zāģbaļķus un zivju produkciju. Bet eksportē papīrmalku, kūdru, skaidu granulas un celulozes šķeldu.
Mēs esam kļuvuši konkurentspējīgāki,” uzsver Budreika. „Ja mēs nebūtu šos darbus darījuši, es varu viennozīmīgi apgalvot, ka mums arī... mēs nespētu noturēt esošās kravas. Ir moderna Ventspils osta uzbūvēta – kokmateriālu osta. Kas, nu... kur ir Mērsrags, kur ir Ventspils, kādā līmenī. Nu mums arī jātur līdzi!”
Tomēr Mērsraga ostā pērn pārkrauto kravu apjoms samazinājies par vairāk nekā 11%, sasniedzot aptuveni 392 000 tonnu. Taču šogad ir plānots palielināt importu, sadarbojoties ar jauniem ārzemju uzņēmumiem, un drīzumā paredzēts ievest Zviedrijas zivju kravas.
