Dienas ziņas

Apgūst narkotisko vielu meklēšanas apmācību kursu

Dienas ziņas

Plāno pseidoreferendumus okupētajos Ukrainas apgabalos

Mērsraga ostā prēmijas aicina izmaksāt pārdomāti

Mērsraga ostā revidenti aicina prēmijas maksāt pārdomātāk

Latvijas mazās ostas Valsts kontroles redzes lokā nonākušas pirmo reizi. Talsu novadā tās ir divas – Rojā un Mērsragā. Lai gan vairāk nesakārtotu lietu ir tieši Rojā, no revidētajām mazajām ostām mērsradznieki vienīgie Latvijā izmaksājuši sev prēmijas. Piecos gados summa sasniegusi 181 tūkstoti eiro. Valsts kontrole atzina, ka tas nav pārkāpums, bet tomēr aicina iedzīvotāju naudu tērēt pārdomātāk.

Valsts kontroles redzeslokā nonāca septiņas mazās ostas – visas ļoti atšķirīgas. Talsu novadā tās ir divas – Rojā un Mērsragā.

Mērsraga osta ir viena no veiksmīgajām. Salīdzinot ostas uzņēmumu neto apgrozījumu, tā ir līdere: kravu apgrozījums ir vairāk nekā pusmiljons tonnu un tai ir arī krietni vairāk darbinieku, nekā citiem kolēģiem.

Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika skaidro, ka tas tāpēc, ka ostai regulāri ir sanesumi, kas pat ir bīstami kuģiem, tāpēc strādā divi zemessūcēji un divi velkoņi.

"Ir minimālais apkalpes saraksts, kam ir jābūt uz kuģa. Tie cilvēki mums ir sertificēti, tāpēc mums ir tāds darbinieku skaits. Mums ir četri kuģi. Piemēram, Rojas ostā ir viens kuģis," skaidroja Budreika.

Mērsraga ostā strādā 26 darbinieki. Ja palielinājies kravu apgrozījums, nav disciplinārpārkāpumu un tiešie darba pienākumi veikti kvalitatīvi, tad divas reizes gadā visi darbinieki saņem prēmijas. Kā redzams Valsts kontroles ziņojumā, tās nav maksātas katru pusgadu un vidēji tie ir aptuveni 20 tūkstoši. Prēmijas izmaksātas arī pēc revīzijas.

"Katru gadu pieaug kravu apgrozījums, un arī darba apjoms pieaug. Un, ja ir konkrēti apstākļi, tad ir nosacījumi, ka var izmaksāt prēmiju," skaidroja Budreika.

Valsts kontrole apstiprina – prēmijas patiešām nav normatīvo aktu pārkāpums. Bet tā vērsusi Talsu novada pašvaldības un ostas pārvaldes uzmanību uz to, ka varētu izvērtēt katra darbinieka konkrēto ieguldījumu un rezultātu.

"Līdzīgi kā tas notiek visā publiskajā pārvaldē. Osta ir tieši tāda pati iestāde kā pārējās pašvaldības iestādes," norādīja Valsts kontroles sektora vadītājs Oskars Erdmanis.

Vienlaikus Valsts kontroles vērtējumā būtiskākās lietas Mērsrags ir sakārtojis, osta ir perspektīva. Tomēr ir vairākas neatbilstības, kuras sakārtojot ļautu finanšu plūsmai kļūt caurskatāmākai.

"Te ir jautājums par to, ka mazās ostas pārvalda nozīmīgus publiskos aktīvus. Tie ir gan pašvaldību aktīvi – zeme, infrastruktūra, akvatoriji ostas –, gan valsts, kas ir nodoti valdījumā," norādīja Erdmanis.

Valsts kontrole aicina Talsu novada pašvaldību izvērtēt, vai mazajām ostām būt iestādēm vai kapitālsabiedrībām, kas ļautu samazināt valdes locekļu skaitu un tās labāk pārvaldīt. "Ja man šodien jāatbild, tad pirmšķietami, protams, mēs skatāmies kapitālsabiedrības virzienā. Uzskatām, ka ostām jādarbojas autonomi, ostām ir jānosaka reāli sasniedzami stratēģiskie mērķi, un valdei tie būtu jārealizē," pauda Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andis Astrātovs.

Neatbilstības, kas mazajās ostās konstatētas, jānovērš līdz nākamā gada jūlijam. Kaimiņpagastā Rojā to ir krietni vairāk, bet vissliktāko situāciju revīzija atklājusi Pāvilostā. Tikmēr Valsts kontrole atzīst, ka Mērsragam vienīgajiem bija izstrādāta zemes nomas maksas metodika tādā līmenī, ko pat lielās ostas var izmantot kā piemēru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti