Mērsrags ir viens no mazākajiem Latvijas novadiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušā gada sākumā Mērsraga novadā bija teju pusotrs tūkstotis iedzīvotāju. 77% pašvaldības budžeta piepilda iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Pamatbudžeta ieņēmumi plānoti nedaudz vairāk kā 1 600 000 eiro, savukārt izdevumi ap 30 000 eiro vairāk nekā plānotie ieņēmumi.
"Viņš [budžets] nav uz milzīgu attīstību tendēts, bet tajā pašā laikā visām struktūrvienībām ir nauda atrasta, lai viņi varētu uzturēt savas infrastruktūras un lietas un darbs neapstātos. Kas arī patiesībā nav mazsvarīgi," pauda Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš. Lai situāciju nākotnē mainītu, esot jādomā par iedzīvotāju piesaisti novadam. Vairums darba vietu bijušas zivrūpniecībā, bet pašreiz Mērsragā nedarbojas neviens šāda veida uzņēmums. Tāpat ekonomiskā situācija ir saistīta ar tūrisma nozari, tāpēc tiks domāts par nozares attīstību.
"Diezgan strauji kļūstam par vasarnīcu rajonu. Vasarā dzīvība kūsā. No oktobra līdz maijam viss ir kluss un aizmidzis. Varētu vēlēties, lai arī šeit ziemas periodā ir vairāk cilvēku. Tas nozīmē, ka [jārada] vairāk kaut kādi piedāvājumi, pakalpojumi tūrisma jomā," atzina Šiliņš.
Vēl mazāk nekā pērn piešķirts atpūtas, kultūras un sporta nozarēm. Kā stāsta Mērsraga tautas nama vadītāja Ieva Oboleviča, ar šādu budžetu nebūs iespējams aicināt populārus māksliniekus, kas nereti piesaista lielāku apmeklētāju skaitu. Svētku organizēšanā piedalīsies vietējie kolektīvi. "Es to [budžetu] nevērtēju ne slikti vai arī ne fantastiski labi, viņš ir atbilstošs mūsu šī brīža ekonomiskajai situācijai. Izmantosim mūsu resursus, kas dotajā brīdī ir jaunie pulciņi, kas ir koris, dejotāji. Taisīsim svētkus sev," norādīja Oboleviča.
Lai realizētu uz attīstību vērstus projektus, būšot nepieciešams ņemt kredītu Valsts kasē, patlaban to izdarīt nav iespējams, jo joprojām nav apstiprināts valsts budžets.
