Merkeles un Makrona plānu ES ekonomikas atkopšanai vērtē atšķirīgi

Atšķirīgus vērtējumus izsaucis Francijas prezidenta Emanuela Makrona un Vācijas kancleres Angelas Merkeles piedāvājums izveidot pustriljonu eiro vērtu fondu, lai palīdzētu koronavīrusa Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes vissmagāk skartajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.  

Eiropas ekonomikas glābšanaUldis Ķezberis

     

     

    ĪSUMĀ:

    • Merkele un Makrons piedāvā veidot 500 miljonu eiro fondu Covid-19 seku mazināšanai.
    • ES naudu aizņemtos ārējos tirgos un novirzītu vissmagāk skartajām nozarēm un reģioniem.
    • Dalībvalstīm, kuras saņems atbalstu no šī fonda, nauda nebūs jāatmaksā.
    • Merkele: Aizņemto naudu atmaksās no ES kopējā budžeta.
    • Fonda līdzekļus arī izmantošot, lai investētu dažādās ES iniciatīvās.
    • EK prezidente piedāvājumu vērtē kā “konstruktīvu''.
    • Spānija ierosinājumu vērtē kā “lielu soli pareizajā virzienā”.
    • Itālija uzskata par “labu starta punktu”, bet jādomā par lielāku palīdzību.
    • Austrija: palīdzība ir jāsniedz aizdevumu, nevis grantu formā.

    Pēc koronavīrusa Covid-19 uzliesmojuma no sērgas vissmagāk skarto Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu puses izskanēja pārmetumi par solidaritātes un vienotības trūkumu bloka iekšienē.

    Dienvideiropas valstis Spānija un Itālija uzstāja, ka ES šajā bezprecedenta krīzē ir kopīgi jāaizņemas starptautiskajos finanšu tirgos, lai sekmētu ekonomikas atkopšanos. Savukārt bloka turīgākās dalībvalstis ziemeļos bija pret to.

    Taču pirmdien, 18. maijā, notika negaidīts pavērsiens. Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele nāca klajā ar ierosinājumu izveidot 500 miljardu eiro vērtu fondu, lai palīdzētu ES ekonomikai atkopties no Covid-19 izraisītās krīzes.

    Plāns paredz ES vārdā aizņemties finanšu tirgos un novirzīt fonda līdzekļus krīzes vissmagāk skartajām nozarēm un reģioniem.

    Dalībvalstīm, kuras saņems atbalstu no šī fonda, nauda nebūs jāatmaksā.

    Merkele paskaidroja, ka no finanšu tirgiem saņemto naudu pakāpeniski atmaksās no ES kopējā budžeta. Fonda līdzekļus arī izmantošot, lai investētu dažādās ES iniciatīvās.

    “Mēs uzskatām, ka šāda fonda izveide ir nepieciešama, lai nodrošinātu labāku Eiropas kohēziju, nekā tā ir pašlaik. Mēs arī cieši sadarbosimies, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dzīvotspēju nākotnē. Protams, tas nozīmē, ka mums būs jāiegulda arī digitalizācijā, zaļajā kursā, cīņā ar klimata pārmaiņām un jaunas nākotnes dinamikas radīšanā. Vācijas un Francijas iniciatīva arī paredz, ka mēs sīkāk pievērsīsimies veselības aprūpei, lai gūtu mācību no pašreizējās krīzes,” sacīja Merkele.

    Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vērtē Makrona un Merkeles piedāvājumu kā “konstruktīvu” un pauda gatavību palīdzēt ieviest plānu dzīvē.

    Spānijas valdība Vācijas un Francijas ierosinājumu vērtē kā “lielu soli pareizajā virzienā”.

    Savukārt Itālijas premjerinistrs Džuzepe Konte plānu uzskata par “labu starta punktu”, bet, viņaprāt, būtu jādomā par vēl lielāka finansējuma piesaisti palīdzības fondam.

    Taču ir arī dalībvalstis, kas nav lielā sajūsmā par šāda fonda izveidi. Piemēram, Austrijas kanclers Sebastians Kurcs ar sociālā tīkla “Twitter” starpniecību paziņoja, ka jebkāda palīdzība krīzes vissmagāk skartajām ES dalībvalstīm ir jāsniedz aizdevumu, nevis grantu formā.

    Prognozes lieca, ka eirozonas ekonomika šajā gadā saruks par 7,7%, bet vissmagāk krīzes triecienu izjutīs Dienvideiropas valstis, piemēram, Itālija un Grieķija, kuru finansiālā situācija nebija stabila jau pirms krīzes.

    KONTEKSTS:

    Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.

    Pasaulē ar jauno vīrusu inficējušies vairāk nekā 4,89 miljoni cilvēku, bet vairāk nekā 320 000 miruši.

    Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, kas arī negatīvi ietekmēja ekonomiku. Situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti