“Es iestājos par sarunu atsākšanu par šādu brīvās tirdzniecības vienošanos, kā arī par visu problēmu risināšanu kopīgi,” tā Merkele paziņoja viņas vadītās Kristīgo demokrātu partijas ekonomikas simpozijā.
Iepriekš sāktās sarunas par šādas milzīgas brīvās tirdzniecības zonas izveidi Atlantijas okeāna abās pusēs apklusa, kad Donalds Tramps uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās ar protekcionisma programmu vēlēšanu kampaņā.
Neilgi pēc stāšanās ASV prezidenta amatā Tramps parakstījis rīkojumu par izstāšanos no vienošanās par Klusā okeāna reģiona partnerības. Taču ASV tirdzniecības sekretārs Vilburs Ross pagājušajā mēneši paziņoja, ka Vašingtona ir atvērta sarunu atsākšanai par Transatlantisko tirdzniecības līgumu.
Sarunas par ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu sākās 2012.gadā. Līgumu atbalstītāji norādīja, ka tas būs nozīmīgs ieguvums Eiropas ekonomikai. Tikmēr kritiķi uzsver, ka tie būs izdevīgi tikai lielām kompānijām, bet ne mazajiem uzņēmējiem, un ka Eiropa piekāpsies daudzās augsta standarta prasībās, ko tā baudījusi līdz šim, piemēram, pārtikas drošībā un kvalitātē.
Savukārt Eiropas Savienība un Kanāda vēsturisko brīvās tirdzniecības līgumu parakstīja 2016.gada oktobra beigās Briselē. Vēlāk līgumu apstiprināja Eiropas Parlaments. Lai tas stātos spēkā, līgums jāapstiprina arī nacionālajiem parlamentiem dalībvalstīs. Februārī Latvija pirmā no ES dalībvalstīm ratificēja šo līgumu.
