Intervijā ARD televīzijai viņa sacīja, ka "monetārajā savienībā nevar notikt klasiska parādu norakstīšana 30%-40% apmērā". Taču viņa atgādināja, ka Grieķijai iepriekš ir piemērotas mazākas procentu likmes un citi atvieglinājumi, par kuriem atkal ir iespējams runāt. "Mēs atkal varam diskutēt par šīm lietām," teica Merkele.
Tomēr par to varēs diskutēt vien tad, kad eirozona un Grieķija būs pilnībā vienojusies, uz kādiem nosacījumiem Grieķija varētu saņemt jauno aizdevumu 86 miljardu eiro apmērā. Vēl piektdien Eiropas Savienība Grieķijai piešķīra septiņus miljardus eiro, glābjot to no bankrota.
Jau vēstīts, ka līdz šim sarunu sākšanu par palīdzību Grieķijai atbalstījušas dažas eirozonas valstis - ceturtdien Somija un Lietuva, bet piektdien sarunu sākšanu atbalstīja arī Latvijas valdība. Tas gan nenozīmē, ka jauns aizdevums Grieķijai tiks atbalstīts.
Latvijas valdības ieskatā lēmums par to, vai Latvija uzņemsies garantēt Grieķijai izsniegto aizdevumu, būtu jāpieņem visai Saeimai, šī lēmuma pieņemšanā iesaistot arī opozīcijas partijas. Tas varētu notikt augusta beigās.
Vēstīts arī, ka Grieķija ir lūgusi eirozonai piešķirt jau trešo aizdevumu. Pretī Grieķija ir gatava realizēt smagas reformas valsts pārvaldē, nodokļu un pensiju sfērā, kā arī citās jomās. Šo lēmumu ir akceptējis Grieķijas parlaments.
Taču tagad visām eirozonas dalībvalstīm jālemj, vai deleģēt savus pārstāvjus uz Eiropas institūcijām sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu. Pēc tam, ja sarunas būs sekmīgas, katra eirozonas valsts jau varētu lemt par Grieķijas atbalstīšanu no Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem.
