Dienas ziņas

Jaunieši pret klimata izmaiņām

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mencu zvejniekus satrauc neskaidrā nākotne

Mencu zvejniekus satrauc neskaidrā nākotne

Rudens ir mencu nozvejas laiks, taču, sarūkot šīs zivju sugas populācijai Baltijas jūrā, Eiropas Komisija no jūnija līdz gada beigām aizliegusi tās zvejot. Patlaban zvejniekiem pie zināmiem nosacījumiem ir iespēja saņemt kompensācijas par dīkstāvi. Taču bažas rada neskaidrā nākotne, kas var ievērojami samazināt kuģu floti un piekrastes zvejniecību.

Jau vairāk nekā 20gadus Liepājā ar mencu zveju Baltijas jūrā nodarbojas SIA “Ervils”. Savulaik flotē bijuši pieci “Baltikas” tipa kuģi, taču tagad palicis tikai viens - “Briedis”, atzīst īpašnieks Ervils Laugalis. 80. gados būvētajam kuģim pagājušogad veikts dzinēja remonts, un tas bez problēmām varētu strādāt, taču noteiktā mencu zvejas lieguma dēļ kuģis atrodas ostā.

"Stāvam jau no jūnija un stāvēsim līdz jaunajam gadam, un droši vien stāvēsim nākošgad un varbūt vēl trīs gadus," teica SIA “Ervils” valdes priekšsēdētājs Ervils Laugalis.

Mencu zvejas aizliegums ietekmējis arī Jūrmalciema piekrastes zvejnieku Oskaru Kadeģi. Viņam piederošās četras laivas kopš septembra stāv pietauvotas Liepājas ostā.

"Uz ziemeļiem no Liepājas mencai nav liegums līdz jaunajam gadam, mums tur ir limiti, mēģinām strādāt. Piekrastē pārējā laikā ir ko darīt, tas trakākais ir rudenī, kad ir tikai mencu zveja, un uz to mēs arī dzīvojam," norādīja Kadeģis.

Izpildot zināmus nosacījumus, par katru dīkstāves dienu zvejas lieguma periodā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības finansiāls atbalsts, lai kompensētu kuģa dīkstāves izdevumus un negūtos ienākumus, arī apkalpes locekļi saņem 39 eiro dienā. Tas ir īstermiņa  risinājums, spriež zvejnieki, svarīgi saprast, kas notiks pēc 1. janvāra.

"Mēs gribam pieprasīt, lai ļautu zvejot brētliņas, lai nestāvētu dīkā. Pagaidām varētu būt risinājums, ka kuģus sagriezīs atkal," teica Laugalis.

"Mencas uz nākamo gadu prognozēs ir nevis zvejošanai, bet tikai piezvejā. Uz visu Latviju piezvejai no 2000 tonnām nākamgad būs  tikai 111 tonnas. Tas ir piezvejošanai pie citām zivju sugām, kas var būt klāt. Tā kā zveja vairs netiks atļauta," pauda Kurzemes zvejnieku asociācijas vadītājs Māris Stankevičs.

Mencu zvejas liegums ilgtermiņā skars aptuveni 12 kuģus, kuriem vai nu nāksies pārorientēties uz citu sugu zivīm, vai arī izbeigt savu darbību, kuģus sagriežot un saņemot par to kompensācijas, stāsta Kurzemes zvejnieku asociācijas vadītājs. Vissmagākā situācija iezīmējas piekrastes zvejniekiem.

"Ja nav mencu zvejas, tad praktiski izdzīvot uz vienu sugu un ziemas mēnešos uz salaku vai stinti... Būs ļoti grūti savilkt galus kopā. Šeit par piekrastes zvejas attīstību būs grūti runāt, tā būs izdzīvošana, kurš paliks, kurš ne," sacīja Kurzemes zvejnieku asociācijas vadītājs Māris Stankevičs.

Par mencu zvejas lieguma jaunajiem termiņiem un atbalsta pasākumiem oktobrī lems Eiropas Komisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti