Raidījuma vadītājs bijušajai finanšu ministrei jautāja, vai nodokļu reforma, kas stājās spēkā 2018. gada sākumā, ir izdevusies. Reizniece-Ozola, kas šopavasar ar pirmo numuru ZZS sarakstā kandidēs uz vietu Eiropas Parlamentā, atbildēja apstiprinoši:
“Kopumā jā, jo ir vairākas lietas, kas, manuprāt, ir labi nostrādājušas. Mēs esam samazinājuši darbaspēka nodokļus, tas ir lielā mērā veicinājis iznākt no ēnu ekonomikas, aplokšņu algu apjomam samazinoties. Mēs redzam, ka ir būtiski samazinājies to cilvēku skaits, ka saņem minimālo algu un zem tās. Vairāk par 24%, tas bija tāds straujš kāpums jeb izmaiņas algu oficiālajā uzskaitē.”
Vai minimālās algas saņēmēju skaits tiešām mazinājies par 24%?
Bijusī finanšu ministre apgalvo, ka reformas rezultātā to cilvēku skaits, kas saņem “minimālo algu vai zem tās”, ir samazinājies par vairāk nekā 24%. “Melu detektora” uzmanību šis apgalvojums piesaistīja tāpēc, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) regulāri publicētie dati rāda pavisam citu ainu.
Proti, 2018. gada pirmajā ceturksnī pēc minimālās algas celšanas no 380 līdz 430 eiro šādu cilvēku skaits pat palielinājās. Vēlāk samazinājās, taču kopējais kritums 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, bijis tikai 2,2 procentpunkti, nevis 24%, kā minēja Reizniece-Ozola.
“Melu detektora” taujāta par “900 sekundēs” minēto datu avotu, bijusī ministre atsaucās uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem un atsūtīja Finanšu ministrijas (FM) pagājušā gada septembrī publicētu prezentāciju par ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izpildi.
Taču viņas norādītajā tabulā salīdzināts nevis minimālās algas saņēmēju skaits, bet gan to cilvēku skaits, kas pirms un pēc reformas ieviešanas saņēma atalgojumu amplitūdā no 0,01 līdz 430 eiro. Šajā grupā saņēmēju skaits pusgadā atbilstoši FM datiem samazinājies par apmēram 50 000 jeb nepilniem 25%.
Tādējādi Reizniece-Ozola nekorekti interpretē VID datus, un viņai nav taisnība, ka minimālās un mazākas algas saņēmēju skaits krities teju par ceturto daļu. VID dati ļauj secināt, ka cilvēki, kas pirms reformas saņēma tolaik valstī ar likumu noteikto minimālo algu 380 eiro vai mazāk, minimālo algu vai mazāk turpināja saņemt arī pēc tās pacelšanas līdz 430 eiro 2018. gadā.
Savukārt tiem, kam alga jau 2017. gadā bija nedaudz lielāka par minimālo, bet līdz 430 eiro, visticamāk, arī tagad saņem nedaudz virs minimālās, tātad jau vairāk nekā 430 eiro.
Vai ir samazinājusies ēnu ekonomika un aplokšņu algas?
Reizniece-Ozola arī sacīja, ka darbaspēka nodokļu samazināšanas rezultātā lielā uzņēmēji lielā mērā iznākuši no ēnu ekonomikas un samazinājies aplokšņu algu apjoms.
“Melu detektors” neatrada pētījumus vai datus, kas apliecinātu ēnu ekonomikas vai aplokšņu algu apjoma kritumu pēc nodokļu reformas ieviešanas 2018. gadā.
Arī bijusī finanšu ministre atzina, ka viņas apgalvojums bijis pieņēmums, kura pamatā esot tie paši dati par mazo algu saņēmēju skaita kritumu. “Tas ir pieņēmums, jo tik straujš īpaši mazo algu samazinājums daļēji var tikt izskaidrots ar to, ka ekonomika aug un uzņēmēji spiesti maksāt lielākas algas, bet daļēji tas mūsu pieņēmums Finanšu ministrijā bija, ka tā tomēr ir legalizēšanās,” sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa aicina pievērst uzmanību, ka ne tikai samazinājies mazo algu saņēmēju skaits, bet kāpusi vidēji saņemtā alga un auguši darbaspēka nodokļu ieņēmumi. Tāpat esot strauji palielinājies arī to skaits, kas saņem lielās algas. Tiesa, CSP dati rāda, ka algas, kas lielākas par 1400 eiro, pērn saņēma vien 4,1%, un procentuāli pieaugums bijis neliels.
Ēnu ekonomikas pētnieks no Rīgas Ekonomikas augstskolas Arnis Sauka Reiznieces-Ozolas pausto uzskata par nepamatotu: “Es neredzu nekādus signālus, ka aplokšņu algas būtu mazinājušās”.
Sauka uzskata, ka darbaspēka nodokļu samazināšana, kas bija viens no reformas sākotnējiem nodomiem un kuru bijusī finanšu ministre gan šajā, gan citās reizēs piemin kā panākumu, faktiski netika realizēta un tādējādi nevar būt par iemeslu algu un nodokļu ieņēmumu pieaugumam. “Nodokļu ieņēmumi neaug tāpēc, ka ir samazinājušās aplokšņu algas, - nodokļu ieņēmumi aug tāpēc, ka ekonomika aug, turklāt būtiski.”
Nodokļu reformas ieguvumus kritizējuši arī citi eksperti, norādot, ka darbaspēka nodokļu slogs īsti nav samazināts, un nav arī nav sasniegts viens no tās sākotnējiem mērķiem - mazināt ienākumu nevienlīdzību.
Dati, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apjomu 2018. gadā - tātad pēc reformas ieviešanas - vēl nav apkopoti, atzina Sauka. Viņa vadībā veiktais Rīgas Ekonomikas augstskolas ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs pētījums rāda, ka 2017. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā auga, sasniedzot 22% no IKP.
Ēnu ekonomika arī ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Vislielāko daļu – vairāk nekā 45% – no ēnu ekonomikas īpatsvara Latvijā veidoja aplokšņu algas. VID un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktā datu analīze par 2017. gadu rādīja, ka aplokšņu algu apjoms nedaudz samazinās.
