Dienas ziņas

Modernizēts robežkontroles punkts «Vientuļi»

Dienas ziņas

Ādažos cenšas risināt bērnudārzu problēmu

Mudina meklēt valsts finansējumu ceļu atjaunošanai

Meklēs naudu ceļu sakārtošanai pēc ES fondu izsmelšanas

Uz pirmo sēdi Satiksmes ministrijā (SM) nākamtrešdien, 13.aprīlī, sanāks ekspertu darba grupa, kurai uzdots izstrādāt modeli, kā ilgtermiņā finansēt ceļu tīkla attīstību Latvijā, to intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība).

Pēc viņa teiktā, šis jautājums ir prioritāri risināms, jo pēc 2018.gada būtiski saruks Eiropas Savienības (ES) fondos pieejamais finansējums Latvijas ceļu tīkla sakārtošanai un attīstībai.

"Pēc 2018.gada gan tālākai maģistrālo ceļu sakārtošanai, gan reģionālo, vietējo ceļu attīstībai ir jābūt skaidram finansējumam, jo pie esošā finansējuma, kāds ir šobrīd no valsts budžeta, mēs ceļus dzīsim vēl lielākā bedrē, nekā tie ir šobrīd," teica Augulis.

Viņš atzīmēja, ka nav tik būtiski atjaunot savulaik likvidēto Ceļu fondu. Taču svarīgi ir iezīmēt ik gadu valsts budžetā ceļu tīkla attīstībai pieejamo finansējumu, paredzot, ka šim mērķim novirza ieņēmumus no ceļu nodokļa, akcīzes nodokļa par degvielu un citus ar ceļu izmantošanu saistītos ieņēmumus.

"Iezīmējam ilgi – ka tas tiešām tā arī būs. Mainīsies valdības, mainīsies politiķi, mainīsies satiksmes ministri, bet tas tā paliks," tā Augulis.

Lai arī jautājums "ir finanšu ietilpīgs", ministrs solīja uzstāt, lai valdības rīcības plānā tas tiktu iekļauts. "Jo tas jautājums ir jārisina." Tiesa, diezin vai daudz lielāku finansējumu ceļu tīkla attīstībai izdosies panākt jau nākamā gada budžetā.

Satiksmes ministrs ceļinieku gadskārtējā konferencē "Attīstība sākas ar ceļu" uzsvēris, ka "ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190-200 miljonus eiro."

"Tātad tikai 36% no tās naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai," teica ministrs,

norādot - ir jāmazina "šī šķēre" starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Tikai desmitā daļa vietējo autoceļu Latvijā ir labā stāvoklī. Lielākā daļa vērtējami kā apmierinoši. Par to informēja ikgadējā ceļu nozares konferencē. Dažāda veida ceļu remontdarbiem Latvijā trūkstot 4,5 miljardi eiro. Bet šogad kopējais finansējums ceļu remontam ir ap 400 miljoniem eiro. Lai iegūtu vairāk naudas vietējiem autoceļiem, vispirms ir jāsakārto galvenie, norāda "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) speciālists Gundars Kains.

„Pirmkārt, es domāju, ka mums šobrīd ir jāatrisina stāsts par valsts galvenajiem ceļiem. Galu galā tā ir ekonomika un lietas, kas savieno lielās pilsētas. Mums labi veicas, un es domāju, ka trīs četru gadu laikā valsts ceļi būs atbilstoši un dos mums līdzekļus ķerties klāt reģionālajiem vai pat vietējiem ceļiem,” sacīja Kains, norādot, ka patlaban LVC koncentrējas tikai uz esošo ceļu sakārtošanu.

LVC eksperts Gundars Kains
00:00 / 00:54
Lejuplādēt

Autoceļu fonda vai vīzijas trūkums?

Pēdējo gadu laikā nepietiekami atvēlētais finansējums ceļu sistēmai darījis savu - kopējais remontdeficīts jau pārsniedzis četru miljardu eiro atzīmi, un puse valsts pārziņā esošo ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā kvalitātē.

“Ja salīdzinām sevi ar Lietuvu un Igauniju, tad mēs esam vissliktākie, jo atšķiras arī finansējums Baltijas valstīs. Mēs redzam, ka Lietuvā finansējums no valsts budžeta ir trīs reizes lielāks. Ja mums ir 146 miljoni no valsts budžeta, tad Lietuvā tie ir vairāk nekā 450 miljoni. Igaunijā uz mazāku ceļu tīklu finansējums arī ir lielāks - 180 miljoni eiro. Tā kā finansējums uz vienu kilometru neglaimo,” norādīja “Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

“Latvijas Valsts ceļu” arī vadītājs brīdina – esošie Eiropas līdzekļu apgūšanas tempi ceļu rekonstrukcijām  ir pārāk strauji un tie beigsies jau pēc 2019.gada.

Ja valsts neatjaunos pirms daudziem gadiem likvidēto Autoceļu fondu, naudas remontiem nebūs. Tikmēr ceļu būvētāji norāda uz citu problēmu – kopējas ceļu attīstības vīzijas trūkumu, kā rezultātā lieli līdzekļi tiek ieguldīti, piemēram mežu ceļos, kuri atšķirībā no valsts un reģionālajiem ceļiem tiek izmantoti retāk.

“Valstij vajag nokoordinēt procesu. Mums būtu jāvienojas kopā ar pašvaldībām, ar tiem, kam ceļi šodien pieder īpašumā - kuri ceļi šobrīd mums ir vajadzīgi un kurus ceļus mēs varam atļauties. [..] Nevar izlikties, ka valsts kopj 20 tūkstošus ceļu, bet pusei neviens rokas klāt neliek, un tie stāv pamesti vairāk nekā 20 gadus,” saka biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Aktuālais temats" Bērziņš skaidroja, ka Latvijā ceļu tīkls ir būvēts trim miljoniem iedzīvotāju, taču cilvēku ir mazāk. Līdz ar to katram strādājošajam ar saviem nodokļiem ir jāuztur 1,5 km, kas ir pārāk daudz. Līdzīgi kā konferencē, arī intervijā Bērziņš mudināja veikt stratēģiskas reformas Latvijas ceļu infrastruktūrā, izvēloties prioritātes. Piemēram, nav vērts uzturēt ceļus, kurus reti izmanto.

Naudas ceļiem trūkst arī Lietuvā

Naudas ceļu uzturēšanai un remontiem trūkst arī Lietuvā, kuru, vērtējot Latvijas ceļu kvalitāti, kā pozitīvo piemēru min nozares pārstāvji. Tur šobrīd tiek domāts par atsevišķas ceļu lietošanas maksas ieviešanu.

“Mēs redzam, ka esošais finansējums ir nepietiekams, arī mūsu ceļu kvalitāte samazinās un mums tajos jāiegulda vairāk naudas. Tas mums liek raudzīties pēc citiem finansējuma avotiem. Šobrīd visattīstītākās Eiropas valstis un ASV jau strādā pie tādas sistēmas, kur ceļu lietotājs maksā par ceļiem. Proti, jūs braucat pa ceļu, jūs par šo pakalpojumu maksājat līdzīgi kā par gāzi vai elektrību. Tā ir arī mūsu nākotne. Pēc cik ilga laika šīs sistēma tiks ieviesta – 10 vai 20 gadu, to gan es nevaru pateikt,” norāda Lietuvas ceļu administrācijas vadītāja vietnieks Zigmants Pervenecks.

Jau nākamnedēļ Satiksmes ministrijā pulcēsies ekspertu darba grupa, kura sāks gatavot piedāvājumus, kā palielināt valsts finansējumu ceļu sakārtošanai. Ceļu būvētāji gan bilst, ka jau šobrīd naudas trūkuma dēļ autoceļu atjaunošanas programma netiek pienācīgi pildīta. 2018.gadā šis deficīts jau būs sasniedzis teju 400 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt