Deputāts atzīmēja, ka jautājums par OIK reformu, kas paredz OIK no nākamā gada diferencēt atkarībā no lietotāja pieslēguma jaudas un faktiskā patēriņa, otrdien pārrunāts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.
Matīss atzina, ka daudzos segmentos pēc OIK reformas elektrības kopējais rēķins samazināsies. Piemēram, mājsaimniecībai ar 100 kilovatstundu elektrības patēriņu mēnesī kopējais rēķins būs par 30 eiro centiem mazāks. Ieguvēji būs arī lielie uzņēmumi, kas patērē daudz elektrības.
Pret OIK reformu iebilst lauksaimnieki un mazie uzņēmumi, kam kopējais elektrības rēķins OIK diferencēšanas dēļ varētu pieaugt, skaidroja Saeimas deputāts.
Viņš norādīja, ka Saeimas komisija līdz nākamajai nedēļai gaida EM un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumus par to, kā panākt to, lai mazajiem uzņēmumiem maksājumi par elektrību nepieaugtu vai pieaugtu mazākā apmērā.
SPRK vadītājs Rolands Irklis komisijas sēdē gan skaidroja, ka viss ir atkarīgs no tā, cik efektīvi tiek lietots pieslēgums. Zaudētāji būšot tie, kam pieslēgtas lielas jaudas, bet elektrības patēriņš ir mazs.
EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks atzina, ka pildīs komisijas uzdevumu un nāks klajā ar savu redzējumu.
"Tur būs vajadzīgs politisks lēmums, kādā veidā situāciju risināt," uzskata EM valsts sekretāra vietnieks.
Viņš atgādināja, ka OIK reformas mērķis ir uzlabot energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju. Ja tiks saglabāts esošais risinājums, tad lielajiem uzņēmumiem par elektrību būtu jāmaksā mazāk nekā šādiem uzņēmumiem kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.
Kā zināms, elektrības rēķins sastāv no vairākām daļām, OIK veido daļu no rēķina. OIK Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.
