Medvedevs brīdina par zaudējumiem Ukrainas ekonomikai

Ukrainas asociācijas līgums ar Eiropas Savienību un ar to saistītā ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju radīs Ukrainas ekonomikai miljardiem eiro lielus zaudējumus, par to laikrakstā “Ņezavisimaja gazeta” paziņojis Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs. 

“Mēs jau iepriekš brīdinājām Ukrainas kolēģus, ka asociācijas līguma noslēgšana novedīs pie mūsu attiecību pasliktināšanās.  Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas ekonomika katru gadu zaudēs vairāk nekā 26  miljardus eiro,”  paziņojis Krievijas premjerministrs.

Viņš arī informēja, ka jau septembrī ir parakstīts rīkojums par muitas nodevu palielināšanu no Ukrainas importētajām precēm. Tas sāks darboties, ja  atsevišķi asociācijas līguma panti, kas attiecas uz tirdzniecību, sāks darbu ātrāk par 2016.gada sākumu. Medvedevs arī paziņoja par pastiprinātu preču pārbaudi.

“Mēs nevēlamies, lai caur Ukrainu Krievijā par dempinga cenām nonāktu Eiropas Savienībā ražotas preces,”  pauda Krievijas premjers.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments un Ukrainas Augstākā Rada 16.septembrī vienlaicīgi ratificējuši Ukrainas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Politiķi gan Strasbūrā, gan Kijevā atzīst, ka šī ir liela atzinība Ukrainai par tās centieniem integrēties Eiropas saimē. Vienlaicīgi arī tiek atzīts, ka Kijevai savu mērķu sasniegšanai turpmāk būs nepieciešams īstenot vairākas nopietnas reformas.

Taču Krievijas spiediena rezultātā ES atlika brīvās tirdzniecības līguma ar Ukrainu stāšanos spēkā no šī gada novembra līdz nākamā gada beigām, un šāda lēmuma iemesls ir veicināt stabilizāciju Ukrainā.

Situācija Ukrainā nav stabila jau kopš pagājušā gada novembra, kad toreizējā, Krievijas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča lēmums neparakstīt ES – Ukrainas asociācijas līgumu izraisīja protestus. Protesti turpinājās līdz februāra beigām un izvērtās par prasību prezidentam atkāpties un sākt demokrātiskas reformas. Pēc asiņainās protestu apspiešanas Janukovičs bēga uz Krieviju. Varas vakuuma brīdī Krievija anektēja Krimu un sāka atbalstīt separātistus Austrumukrainā.   Kijeva sāka pretterorisma operāciju, kas ilga līdz septembrim, kad Minskā parakstīta vienošanās par uguns pārtraukšanu un miera plānu, taču pamiers netika ievērots. Decembrī panākta jauna vienošanās par uguns pārtraukšanu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt