Arodbiedrība pieprasa jau šogad piešķirt papildus vēl vairāk nekā 20 miljonus latus papildus tiem 15,5 miljoniem, kas jau iedoti nozarei.
Tāpat tiek prasīts, lai nākamgad veselības aprūpes nozares finansējums būtu 4,5% no IKP, pretēji šī gada 3,2%.
"Mēs pieprasām valdībai nekavējoties izpildīt to, ko viņi savā plānā apņēmās. Proti, nākamgad piešķirt 4,5% no IKP. Jau šogad piešķirt veselības aprūpei tikai galu savilkšanai to, ko ir pieprasījusi veselības ministrija 36,7 miljonus. Līdz šim piešķirti 15,5 miljoni, tātad atlikušo daļu nodrošināt neatliekamās palīdzības samaksu slimnīcām par neatliekamo palīdzību pilnā apjomā, jo nekur pasaulē nav tā, ka neatliekamā palīdzība tiek kvotēta," sacīja Medicīnas darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Finanšu ministrijā gan norāda, ka tik straujš nozares finansējuma palielinājums vienā gadā nav iespējams.
Mediķi arī paziņojuši, ka varētu pārtraukt sniegt neatliekamo palīdzību, ja viņiem nepiešķirs finansējumu. Savukārt Nacionālajā veselības dienestā mierina – neatliekamās palīdzības sniegšanai naudas pietiks.
Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs atzina, ka lielākā problēma ir neatliekamās palīdzības kvotēšana, proti, tiek noteikts apjoms, cik lielā apmērā slimnīca to var sniegt. Taču akūtas saslimšanas un nelaimes gadījumus nevar paredzēt. Slimnīcas šos pacientus uzņem, bet, ja tie pārsniedz noteikto skaitu, valsts nesamaksā. „Neba jau slimnieki ir vainīgi, ka viņi nonāk šādā situācijā. Un tas, ka neatliekamās palīdzības kvotas drīzumā daudzām slimnīcām beigsies, ir skaidrs un slimnīcu vadītāji kopā ar saviem īpašniekiem, pašvaldībām, apsver iespēju pārtraukt neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās,” norādīja Kalējs.
Slimnīcu vadītāji esot sākuši konsultēties ar pašvaldībām par protesta akciju rīkošanu gadījumā, ja viņu prasības tiks ignorētas.
