Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka mediji Covid-19 krīzē nevar saņemt atbalstu dīkstāves reglamentam, jo tie strādā pat vairāk nekā iepriekš, bet ieņēmumi no reklāmām krasi samazinās.
Viņš uzsvēra, ka šajā laikā ir svarīgi, lai mediji nepazūd.
“Lai šie mediji nepazustu (..), mēs faktiski nāksim reklāmdevēju vietā ar valsts, budžeta naudu. Protams, mēs pirksim valsts reklāmu, lai varētu izplatīt informāciju par Covid-19, informēt sabiedrību par valdības lēmumiem, kā arī higiēnas un kopējiem situācijas raksturojumiem,” pastāstīja Kariņš.
Tāpat atbalsts paredzēts pasta sūtījumu subsidēšanai. “Reģionālajai presei bieži pasta izdevums ir dārgāks par pašu avīzi. Lai šīs avīzes nepazustu, jo tas ir arī svarīgs viedokļu paudējs un reģionālie mediji arī svarīgi valstij, mēs tiešā veidā, varētu teikt, [dosim] pasta subsīdiju,” skaidroja premjers.
Līdzīgi kā citi atbalsta pasākumi arī šis solis būs uz valsts budžeta deficīta rēķina.
Premjers solīja vērtēt situāciju sabiedriskajos medijos, pieļaujot lielāku atbalstu arī tiem. “Domāju – mēs to darīsim. Mēs gaidām vēl ziņojumu, kas nāks no Kultūras ministrijas. Tā būs NEPLP [Nacionālās elekstronisko plašsaziņas līdzekļu padomes] sagatavotā informācija,” sacīja Kariņš.
Arī Valsts prezidents Egils Levits intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pauda, ka valsts atbalstam jābūt caur reklāmām, atvēlot naudu sociālo reklāmu izvietošanai medijos. “Divi zaķi ar vienu šāvienu: tiek atbalstīti mediji un kaut kas jēdzīgs tiek pateikts sabiedrībai,” sacīja Levits. Tas varētu funkcionēt gan krīzē, gan arī vēlāk, piebilda prezidents.
KONTEKSTS:
Lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās.
Līdzās daudzām nozarēm Latvijā trauksmes zvanus par savu nākotni zvana arī plašsaziņas līdzekļi – gan raidorganizācijas, gan drukātie mediji, kas valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā strādā diezgan saspringtos apstākļos. Vislielāko satraukumu medijos rada krasi sarukušie ieņēmumi no reklāmas. Atsevišķiem medijiem reklāmas ieņēmumi samazinājušies par 80%. Tāpēc NEPLP komercmediju atbalstam Covid-19 krīzē prasīja 1,6 miljonus eiro.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) biedru aptauja rāda, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. LŽA aicināja valdību, uzņēmējus un sabiedrību atbalstīt medijus.
Reaģējot uz situāciju, valdību veidojošās partijas vienojušās Latvijas mediju atbalstam no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" novirzīs 2,04 miljonus eiro.
