Laikraksts atsaucas uz ziņām, kas noplūdušas no Somijas Finanšu ministrijas, ka eirozona gatavojas arī sliktākajam scenārijam – Grieķijas izslēgšanai. Ministrijas 27.martā tapušajā dokumentā pausts brīdinājums par “ļoti grūtiem politiskiem lēmumiem” šajā pavasarī un norādīts, ka “ar citu eirozonas valstu klusu piekrišanu sācies process, kas būtībā novedīs pie Grieķijas izslēgšanas”.
Somija uzskata, ka, pateicoties pēdējo trīs gadu reformām un Eiropas Centrālās bankas spertajiem soļiem, eiro valūta spēs pārvarēt grūtības, ko varētu izraisīt Grieķijas izslēgšana no eirozonas.
Arī Grieķijas masu mediji vēsta, ka Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagarda, tiekoties ar Atēnu pārstāvjiem, brīdinājusi, ka aizdevēji gatavi Grieķijas iziešanai no eirozonas, vēsta aģentūra “RIA Novosti”.
Grieķijas finanšu ministrs uz šo brīdinājumu esot norādījis, ka Atēnu valdība neizskata šādu iespēju, taču, ja tas notiks, tas būs sāpīgi abām pusēm.
Biznesa ziņu portāls Kerdos.gr vēsta, ka Lagardas ieskatā daļa sarežģīto finanšu reformu Grieķijā īstenota, daļa nav izdevusies, bet, piemēram, pensiju sistēma nav ilgtspējīga un tā ir jāreformē.
Pēdējā laikā Grieķija cenšas vienoties ar eirogrupu par pēdējo palīdzības paketi – 7,2 miljardiem eiro no ES palīdzības programmas. Aprīļa sākumā Grieķija starptautiskajiem aizdevējiem nosūtījusi detalizētāku reformu sarakstu, cenošoties vienoties par nākamās aizdevuma daļas pārskatīšanu. Eiropas Savienības amatpersonas norādījušas, ka diskusijas nepieciešams turpināt.
Grieķija līdz šim divās kārtās no Eiropas Savienības ir aizņēmusies 240 miljardu eiro. Taču jaunā kreisi radikālā valdība ar Aleksi Cipru vadībā vēlas pārskatīt aizdevuma nosacījumus.
Grieķijas kreditori februārī piekrita pagarināt aizdevuma programmu šai valstij pēc Cipra jaunās valdības solījuma īstenot reformas. Ja Grieķija izpildīs savas saistības, tā saņems līdz 7,2 miljardiem eiro. Līdz šim iesniegtie piedāvājumi, kas paredzēja ēnu ekonomikas apkarošanu un manipulācijas ar nodokļiem, pretim saņemot iespēju palielināt budžeta izdevumus, pēc kreditoru domām nebija ilgtspējīgi un atbilstoši iepriekš panākto līgumu garam.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā.
