Medicīnas pakalpojumi kļūst dārgāki; pandēmijas dēļ pieaug izdevumi mentālajai veselībai

Pandēmijas dēļ šogad ne tikai pieaudzis pieprasījums pēc maksas medicīnas pakalpojumiem, bet vienlaikus arī cēlušās to cenas, atzīst nozares speciālisti. Tas savukārt ietekmēs veselības apdrošināšanas nozari – polises kļūst dārgākas. Turklāt apdrošinātāji norāda uz vēl kādu tendenci – pandēmijas dēļ pieauguši arī izdevumi mentālajai veselībai.

Medicīnas pakalpojumi kļūst dārgāki; pandēmijas dēļ pieaug izdevumi mentālajai veselībai
00:00 / 06:22
Lejuplādēt

Viens no pakalpojumiem, pēc kuriem jūtami audzis pieprasījums kovida uzliesmojuma laikā, ir datortomogrāfijas izmeklējumi pēc koranavīrusa pārslimošanas. Ja izmeklējums nepieciešams pēc iespējas drīzāk un uz valsts apmaksātu pakalpojumu ir rindas, privātajās medicīnas iestādēs uz datortomogrāfiju var pierakstīties jau nākamajā dienā. Taču tad jāšķiras no ievērojamas naudas summas, kas var pārsniegt 100 eiro.

„Privātās medicīnas iestādes būtībā dara gan savu ikdienišķo darbu, gan kaut kādā mērā mēģina kompensēt to, ko slimnīcas nevar šobrīd izdarīt diagnostikas, konsultāciju un dažādu medicīnisko manipulāciju un ķirurģisko aktivitāšu laukā. Vairāk ir spiediens uz diagnostiku, protams, tur diezgan ir jūtams, ka ir garākas rindas uz datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi un cita veida izmeklējumiem: ultrasonogrāfijas, rentgeni u.tml. Tur visur ir daudz darba,” novērojumos dalījās „Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds.

Kovida pacientu ārstēšanu pilnībā apmaksā valsts, taču pēc izrakstīšanās no slimnīcas, kad nepieciešami dažādi papildu izmeklējumi un rehabilitācija, lai atkoptos no smagas vai vidēji smagas slimošanas, pacientiem nereti nākas izmantot maksas medicīnas pakalpojumus. Par ažiotāžu gan to nosaukt nevarot, sacīja Māris Rēvalds.

Vienlaikus viņš norādīja, ka dažādu pakalpojumu cenas šogad nācies jau vairākkārt pārskatīt un sagaidāms, ka nākamgad tās nāksies celt vēl. “Pakalpojumu cenas jau ceļas, protams, ir daudz apstākļu, kas uz to spiež. Ir masīvs spiediens no personāla, lai personāls paliktu, mums ir jānotur tāds pats algu līmenis vai ārstu gadījumā pat lielāks. Un visi pārējie faktori, kas ir gan energoresursu cenu kāpums, gan PVN pieaugums medicīnas materiāliem. Visi tie faktori, kas saistīti un dzen uz priekšu inflāciju valstī, protams, dzen uz augšu arī pakalpojumu cenas.

Tās jau ir cēlušās šā gada laikā un pilnīgi noteikti celsies arī nākamgad, jo mums nav citu variantu.

Tas atstās iespaidu gan uz pacientu makiem, gan arī neļaus uzlabot veselības apdrošināšanas produktus, kurus pērk darba devēji,” sacīja Rēvalds.

To apliecina arī apdrošinātāju dati, norādīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins: “2021. gadā redzam, ka trīs ceturkšņos atlīdzības ir pieaugušas par 15,4% veselības apdrošināšanā, kas būtībā varētu parādīt to, ka nāk vēl iekavētā aste no 2020. gada, kad klienti gāja pie ārstiem tāpēc, ka 2020. gadā kaut ko iekavējuši. Otrs noteikti tas, ka klienti ir aktīvi apmeklējuši mediķus arī tur, kur nav iekavēts. Trešā lieta – ļoti ticams, ka atlīdzības aug arī tā iemesla dēļ, ka medicīnas iestādes lēnām spiestas celt savus izcenojumus.”

Apdrošināšanas kompānijas BTA speciālists Oskars Zvejnieks papildināja, ka šogad pirmajos trīs ceturkšņos par 8% pieaugušas arī darba devēju izmaksas par savu darbinieku apdrošināšanu. Un tas saistīts ne tikai ar pakalpojumu cenu kāpumu un dažādiem izmeklējumiem.

Dažādu ierobežojumu dēļ pieaudzis pieprasījums pēc psihologu, psihoterapeitu un psihiatru konsultācijām.

Darbinieki, kuru polisēs iekļauta arī daļēja vai pilnīga medikamentu iegādes kompensēšana, šo iespēju biežāk izmantojuši, lai iegādātos tādus recepšu medikamentus kā garastāvokļa stabilizatori un antidepresanti.

“Šobrīd novērots tas, ka izmaksātās atlīdzības pieaug uz mentālās veselības rēķina. Arī darba devēji, kas iepriekš nav iekļāvuši un iegādājušies darbiniekiem šāda veida psihologu, psihoterapeitu vai psihiatra konsultāciju apmaksu, gandrīz katrs otrais tagad interesējas par šāda veida pakalpojumu iekļaušanu apdrošināšanas segumā. Otrs ir, ka pēc vidēji smagas vai smagas saslimšanas un slimības gaitas meklē iespējas veikt maksas stacionārā rehabilitāciju. Šāda veida interese šobrīd jūtama arvien lielāka un lielāka,” atklāja Zvejnieks.

Sagaidāms, ka šo tendenču dēļ arī veselības apdrošināšana kļūs dārgāka vai arī darba devēji izvēlēsies mazāku pieejamo pakalpojumu klāstu. Apdrošinātāju novērojumi arī liecina, ka mazāk aizsargāti kļūst tieši tie darbinieki, kas strādā krīzes smagāk skartajos sektoros, jo darba devēji cenšas ietaupīt uz apdrošināšanas rēķina, piebilda Zvejnieks.

Taču „Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds norādīja – investīciju lietus, kas nolijis pār veselības aprūpes nozari pandēmijas laikā, ir arī labas ziņas pacientiem, jo šie ieguldījumi ļauj uzlabot valsts apmaksāto pakalpojumu kvalitāti. “Viena lieta ir investīcijas, bet, ja netiek iedota lielāka papildu nauda tieši pakalpojumu apmaksai, tad pieejamība laikā nevar uzlaboties un pacienti tāpat ir spiesti gaidīt. No pacientu viedokļa svarīgi, lai palielinātos ne tikai tarifs mediķiem, lai viņiem būtu priecīgāks prāts un labāka motivācija, bet lai būtu vairāk naudas tieši pakalpojumu apmaksai, lai varētu veikt viena gada griezumā vairāk konsultāciju, manipulāciju un izmeklējumu. Tas ir izšķirošs faktors, un ar to neiet tik rožaini,” skaidroja Rēvalds.

Veselības ministrijā Latvijas Radio informēja, ka nākamgad papildu naudu plānots piešķirt mediķu algu palielināšanai, kā arī onkoloģijas un psihiatrijas nozarei. Savukārt, piemēram, kovida pacientu ārstēšanai nepieciešamais papildu finansējums tiek aprēķināts un piešķirts atbilstoši aktuālajām vajadzībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt