Latvijas Radio uzrunātie mazumtirgotāji ir vienisprātis, ka pandēmijas sākuma posmā noteiktā prasība iepakot visus līdz šim nefasētos pārtikas produktus ir jāpārskata. „Stockmann” Pārtikas kvalitātes vadītāja Sandra Ēriksone atzīst, ka, sākoties pandēmijai, lēmums piedāvāt pircējiem tikai fasētu pārtiku bija loģisks.
Ēriksone atzina, ka iepakojamā materiāla izmaksas uzņēmumā ir pieaugušas par 30% un kāpušas arī darbaspēka izmaksas, veicot nefasētās pārtikas iepakošanu.
"Ja iepriekš klients pats veica sev nepieciešamo produktu iepakošanu, tad tagad to veic darbinieks," paskaidroja Ēriksone. "Šobrīd par vīrusu mēs zinām jau daudz vairāk un Pasaules veselības organizācija informēja, ka iespēja inficēties ar Covid-19, pieskaroties virsmām un pārtikas produktu iepakojumiem, ir niecīga. Covid-19 ir elpošanas saslimšana un galvenais pārneses veids ir no cilvēka uz cilvēku.”
Līdz ar to, viņasprāt, valdības lēmumi būtu jāpārskata saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem. Tam piekrīt arī "Rimi Latvija" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers, sakot, ka
pandēmijas laikā izmantotā iepakojuma pieaugums ir būtisks.
„Ja jūs ieejat "Rimi" hipermārketā, jūs redzat to milzīgo stendu ar nefasēto pārtiku, kas ir iefasēta un jūs varat tā vienkārši iztēloties, kāda ņemšanās tā ir," sacīja Šleiers. "Bet mēs varam pateikt par pagājušo gadu, ka tie bija kādi padsmit procenti, kas nāca klāt pārtikas plēves iepirkumā, bet tajā pašā laikā mēs kā "Rimi" esam apņēmušies katru gadu samazināt par vairākiem simtiem tonnu plastmasas. Līdz ar to mēs šajā ziņā plastmasas samazināšanā esam plusos.”
„Maxima Latvija” procesu un kvalitātes departamenta direktore Dace Grava-Birzāka papildus izmaksām un darba slogam akcentēja vides aspektu.
„Protams, pieradums mums veidojās. Sākotnēji saņēmām arī ļoti daudz patērētāju nevis sūdzības, bet ierosinājumus, kā samazināt plastmasu, lai mums būtu mazāk jāfasē, bet noteikumi bija tādi, kādi bija, un mēs tos paklausīgi arī izpildījām," teica Grava-Birzāka. "Sāksim atkal visu darbu no jauna. Izglītosim patērētāju un paši sevi. Mācīsimies samazināt plastmasas izstrādājumu izmantošanu.”
Biedrības „Zaļā Brīvība” vadītājs Jānis Brizga uzsver, ka pandēmijas laikā iepakojuma apjoms veikalos ir būtiski palielinājies un viņš spriež, ka,
visticamāk, cilvēki to nav uztvēruši ar sajūsmu.
„To kopējo apjomu ir grūti aplēst, cik daudz tieši šāda veida atkritumi nonāk poligonos, bet liela daļa no tiem ir tādi, kurus nav iespējams pārstrādāt un savākt," sacīja Brizga. "Arī šos plānās plēves maisiņus Latvijā mēs spējām ļoti maz savākt un pārstrādāt. Līdz ar to lielākā daļa nonāk atkritumu poligonos vai kaut kur dabā. No vides viedokļa tā noteikti ir problēma.”
Lai gan pandēmijas laikā iepakojuma izmantošanas samazināšanā nācās kāpt soli atpakaļ, Brizga cer, ka ideja par nākšanu uz veikalu ar savu trauciņu vai maisiņu, kur iesvērt nepieciešamās preces, šajā pusotrā gadā nav zudusi. Tomēr
pagaidām vēl nav skaidri zināms, kad veikalnieki varēs beigt iepakot visus pārtikas produktus.
Ekonomikas ministrijā Latvijas Radio uzzināja, ka tās rosinājums atteikties no Covid-19 pandēmijas laikā ieviestās prasības veikalos obligāti iepakot nefasētu pārtiku pašlaik tiek skaņots vēl ar citām ministrijām un pēc tam grozījumus iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.
