Par ēstgribas trūkumu bērni lauku skolās nesūdzas. Tomēr pabarot izsalkušos vēderus par 1,42 eiro, ko valsts piešķīrusi 1.-4. klašu skolēnu brīvpusdienām, jau tagad esot kļuvis teju neiespējami, bet nākamgad izmaksas palielinās arī jaunā nodokļu reforma.
“Ja mēs 100% maksājam par elektrību, ūdeni, kā mūsu uzņēmums to arī dara, apmaksājam savus darbiniekus, tad mums būtu ļoti labi, ja mums būtu apmēram 100 bērnu. Tad mums vajadzētu apmēram 2,30 eiro,” saka SIA “Ingrīda” valdes locekle Ingrīda Bogdanova.
“Būtība ir tāda, ka mazās skoliņas, kurās ir 50-60 budžeta bērni, nesaražo tik daudz to naudas masu, lai varētu uzturēt darbiniekus. Par to ir tā sāpe. Jebkurā gadījumā mazajā skolā tam darbiniekam jāstrādā tikpat daudz cik lielajā skolā, izmaksas ir vienādas,” stāsta SIA “Laiks ēst” valdes priekšsēdētājs Aldis Pommers.
No 1. oktobra Jelgavas novada skolās pusdienas maksās 1,70 eiro, bet, lai vecākiem nebūtu jāmaksā vēl vairāk, pašvaldība līdz gada beigām piešķirs 20 000 eiro mēnesī. “Nē, nepietiek.
Pēc likuma izmaiņām nodokļos tur galīgi neiznāk. Tas tā varbūt mazliet ciniski, bet mazās skolas ir liela greznība. Katrs pagasts grib savu mazo skoliņu, savu mazo dārziņu, bet, ja grezni grib dzīvot, ir jāmaksā,”
norāda Pommers.
Lielāku finansējumu skolēnu ēdināšanai neplāno arī valsts. Izglītības un zinātnes ministrija sagatavotajā atbildē uzsver, ka pašvaldību iesniegtie dati uz 2016. gada 31. decembri liecina, ka no valsts finansējuma 1 581 217 eiro jeb 8,6% novirzīti citu klašu izglītojamo ēdināšanai, kas ministrijas ieskatā liecina, ka finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai šobrīd ir pietiekošs.
Novados, kur brīvpusdienas piešķirtas visiem un ēdinātāji nav privātuzņēmēji, kā, piemēram, Tērvetē, problēmu neesot. Tas gan atkarīgs no katras pašvaldības finansiālās situācijas un deputātu vēlmēm.
