Zemnieku saimniecības "Silavas" saimnieks Modris Pīpiņš ir 20 piena govju turētājs, viņš šajā nozarē darbojas jau 14 gadus, bet tagad vadzis ir lūzis – redzot izmaksas un ieguldīto darbu, viņš gatavs padoties.
Pīpiņš sacīja: "Katra mēneša ienākumi tie ir; visi bērni ir izskoloti un izlaisti; praktiski kā jums ir alga mēnesī, tā mums ir tas piens, ko pārdodam, kur katru mēnesī saņemu noteiktu naudas summu. Cena kritusies – 10 centi no decembra, nu tas ļoti ietekmē. Un, ja tā naudas summa paliks tik maza, ka vairs nesegs izdevumus, tad skaidrs, tā nozare ir jālikvidē."
Aptuveni divas trešdaļas svaigpiena apjoma Latvijā nodrošina ģimenes saimniecības. Ražošanas cenu sadārdzinājums un mainīgās iepirkuma cenas daudzām saimniecībām bijušas liktenīgas.
Piena kooperatīva "Pienupīte" valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane norādīja: "Kad mūsu saimniecības likvidējās, kam viņi pārdod šīs govis? Polijai! Ar visām iekārtām, ar visiem dzesētajiem, atbrauc, paņem. Rodas jautājums, ko domā mūsu valdība? Tīrs piemērs: uz 1. novembri bija 400 saimniecības likvidējušās, tās ir vairāk nekā 4000 govis. Es domāju, pēc šī krituma, ko tagad saņems janvārī zemnieki, jūs saprotiet, reakcija būs ļoti skarba. Varbūt es skarbi pateikšu, bet realitāte: ja man tagad ir 130 biedri, es domāju, ka 50% aizies prom no tā visa, jo cilvēkiem nolaižas rokas."
Kopš 2015. gada piena lopkopības nozarē esošo saimniecību skaits ir samazinājies divkārt un turpina samazināties ik gadu. Piena kooperatīvus šī tendence satrauc, kamēr Zemkopības ministrija norādīja – tā esot normāla tirgus pārorientācija.
Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns skaidroja: "Ja mēs skatāmies ilgākā termiņā, tad tas tā notiek, ka notiek strukturālās pārmaiņas ne tikai piena lopkopības nozarē, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs notiek pārkārtošanās."
Zemkopības ministrija šobrīd vēl tikai apkopo datus par cenu kritumu janvārī, lai lemtu par turpmākajiem soļiem.
Ķikāns norādīja: "Šobrīd, iespējams, nekādi pasākumi nav nepieciešami, jo tik tikko gada beigās lauksaimnieki jau saņēma nozīmīgu atbalstu. Tāpat arī piena lopkopības sektoram ir nozīmīgs saistītais atbalsts no tiešajiem maksājumiem paredzēts – vairāk nekā 244 eiro par vienu slaucamo govi."
Piensaimnieki gan atzinuši – skaitļi kopumā izklausās labi, taču līdz mazam piena ražotājam nonāk maza nauda.
Saimniecības "Silavas" saimnieks Pīpiņš sacīja: "Tās subsīdijas jau dala visiem. Viņi iedod par govi, iedod 5 eiro. Lielajiem – jā, lielajam ir 1000 govis, viņam ir cipars kaut kāds, man ir 20 govis, man tie 100 eiro pilnīgi neko nedod."
Vēl viens smags aspekts, par ko piensaimnieki baidās runāt publiski, – tiek pieļauts, ka piena iepircēji mākslīgi sit zemē cenas, pirms tam savstarpēji vienojoties par to. Tiesa, neviens no piensaimniekiem nav pret šo vērsies tiesībsargājošās iestādēs, jo, pirmkārt, baidās par savas saimniecības nākotni un, otrkārt, arī pierādījumu neesot.
