Biškopis un pētnieks Jānis Trops Jelgavā atrāda stropus, kuros pārziemo nelielas bišu saimes. Paverot vāku, bites mazliet sarosās un izslien dzeloņus, bet vienlaikus ir vēl mazaktīvas un sildās tā dēvētajā kamolā. Biškopis uzliek roku uz cita stropa spilvena un secina, ka temperatūra īpaši vēl stropā nav pieaugusi. Biškopības biedrības padomes vadītājs Juris Šteiselis papildina, ka,
ievelkoties ziemai, pastāv riski, ka bites izēd pašu saražoto medu un kādiem biškopjiem bites vēl nāksies piebarot.
Proti, svārstīgie laika apstākļi gadu no gada ietekmē arī biškopību.
Aktualizējot bišu mirstības tēmu, marta sākumā Eiropas Parlaments nobalsojis par kādu rezolūciju, kas paredz veidot ilgtermiņa bišu izdzīvošanas stratēģiju Eiropas Savienībā kopumā. Lai arī pasaulē arvien aktualizēta bišu mirstības problēma, dati liecina, ka Latvijā kopējais bišu saimju skaits ir nemainīgs pēdējos gados - tie ir kopumā ap 100 tūkstoši bišu saimju valstī, taču nozari ilgtermiņā vājinošu risku netrūkst:
''Par bišu mirstību runā un satraucas, jo, ja bišu saimes neviens neārstētu, ir skaidrs, ka saimju skaits krietni kristos. Tendence rāda, ka bišu saimes pašas nespēj atražoties. Viens iemesls ir bīstamais bišu parazīts ērce – varro, un pēdējos gados lielākais izaicinājums ir lauksaimniecības ķīmijas ietekme.''
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere klāsta, ka rezolūcijā aicināts aizliegt visus kaitīgos pesticīdus, kas kukaiņus var ietekmēt, aizsargāt tirgu no medus viltojumiem un attīstīt izpēti par bišu veselību. Tāpat eiroparlamentārieši rosinājuši palielināt nacionālo biškopības programmu budžetu:
''Dalībvalstīm būtu jāpalielina nacionālo biškopības programmu budžets par 50% un jāizveido atsevišķs mehānisms biškopju atbalstam Eiropas Savienības lauksaimniecības politikā pēc 2020. gada. Tāpat vairāk jādomā par to, kā kompensēt bišu saimju bojāejas radītos zaudējumus.''
Biškopju biedrībā papildina, ka atbalstam ir jābūt mērķētam īpaši nozarē iesaistīto izglītošanā. Šteiselis vērtē, ka tieši zināšanu trūkuma dēļ atsevišķas slimības var uzliesmot bišu dravās. Piemēram, šogad vairs nav pieejams atbalsts par bojā gājušām bišu saimēm Amerikas peru puves dēļ.
Atbalsts bijis pieejams pāris gadus, un to izmantojušas atsevišķas saimniecības, kam nācās iznīcināt bišu saimes, taču programma pārtraukta tieši biškopju mazās intereses dēļ.
Vienlaikus Šteiselis pārliecināts, ka slimība arvien ir apritē:
''Tas bija no valsts budžeta un bija ļoti labs instruments biškopjiem, kuriem ir šī bīstamā infekcijas slimība dravā, izmantot mehānismu, kā droši likvidēt slimo saimi un saņemt kompensāciju, lai ieguldītu jaunās saimēs. Mūs tas satrauc, jo mūsu mērķis ir turpināt kaut ko darīt šajā virzienā, bet biškopju atsaucība ir tik niecīga, ka vispirms ir jāstrādā ar viņu izglītošanu, kam arī vajadzīgi resursi.''
Minētajā rezolūcijā par biškopības nozari rosināts valstīm arī saskaņot veterinārās robežpārbaudes, testēt importēto medu un pastiprināt produkcijas izsekojamības prasības.
Ik gadu Eiropas Savienībā importē apmēram 200 tūkstošus tonnu medus, galvenokārt no Ķīnas, Ukrainas, Argentīnas un Meksikas. Taču analīzes liecina, ka apmēram 20% uz robežām iegūto medus paraugu neatbilst Eiropas Savienības prasībām.
