Grozījumus apstiprināšanai Saeimas plenārsēdē virzīs steidzamības kārtā, lai pēdējā brīdī pagūtu izmainīt jau pirms gada pieņemto likumu vēl pirms tā stāšanās spēkā 2017.gada 1. janvārī.
Pašlaik Latvijā ir ap 50 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, kas katrs nodarbina vidēji divus strādājošos – gada pirmajā ceturksnī mikrouzņēmumos strādāja vairāk nekā 87 000 no visiem valstī nodarbinātajiem. Par katru no viņiem darba devējs maksā 9% mikrouzņēmuma nodokli, bet pašam strādājošajam nekāda nodokļu sloga nav vispār.
"Mikrouzņēmumā strādājošajiem, viņiem no darba samaksas vispār nodokļus neietur. Viņiem bruto un neto samaksa ir vienāda," teica Labklājības ministrijas eksperte Sandra Rucka, norādot, ka, piemēram, no 500 eiro algas "parastais darba ņēmējs" trešo daļu samaksā nodokļos, kamēr mikrouzņēmumā strādājošais nemaksā neko un saņem 500 eiro.
"Nodokļus neviens laikam negrib maksāt šajā valstī. Bet tad, kad iestājas apdrošināšanas gadījums, tad atkal visi sūdzas par to, cik viņiem mazas ir pensijas un mazi pabalsti. Tas arī ir fakts," sacīja LM pārstāve.
Pašlaik gandrīz trešā daļa nodarbināto sociālās iemaksas veic no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo darba algu. LM izrēķinājusi, ka par mikrouzņēmumos strādājošajiem sociālās iemaksas tiek veiktas vidēji par 112 eiro mēnesī.
Kā skaidro Finanšu ministrija, nākotnē tāda situācija var radīt būtiskus draudus valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam, jo tas tiek finansēts no šā brīža sociālajām iemaksām. Tādējādi par šodienas pensionāriem un pabalstu saņēmējiem gādā tie, kas nodokļus maksā godprātīgi no visiem ienākumiem. Savukārt tiem, kas sociālās iemaksas veic no mazākiem ienākumiem, minimālās vecuma pensijas saņemšanai būtu vajadzīgs trīs reižu ilgāks darba stāžs.
Jau pērn 30. novembrī līdz ar šā gada budžetu pieņemtie grozījumi valsts sociālās apdrošināšanas likumā paredz divas būtiskas izmaiņas ar nākamo gadu – mikrouzņēmumu nodokļa likme no 9% tiks samazināta līdz 5%, taču par visiem strādājošajiem būs jāveic minimālas sociālās iemaksas. Sociālās iemaksas nākamgad būs jāmaksā no 285 eiro jeb 75% no minimālās algas.
Tadējādi par aptuveni 90 000 strādājošo sociālās iemaksas būs jāveic ne vairs no vidēji 112 eiro mēnesī, bet no vismaz 285 eiro.
Pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas par šīm izmaiņām trauksmi cēla Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Taču pēc atgādinājuma, ka pirms gada likuma izmaiņas ar uzņēmēju un darba devēju nevalstiskajām organizācijām saskaņotas, LTRK prezidents Aigars Rostovskis sociālo izmaksu un mikrouzņēmuma npdokļa jautājumā vairs nav tik kaujiniecisks.
"Mēs to pozīciju mīkstinājuši neesam. (..). Turpināsies diskusijas jau par 2018.gada budžeta nodokļu politiku, un mēs noteikti pie tām savām pozīcijām turpināsim palikt un strādāsim," teica Rostovskis.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lielā steigā virza grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai ar nākamo gadu paredzētu vēl vairākas iedzīvotāju kategorijas, kurām būs ļauts veikt mazākas sociālās iemaksas. Tie būs vecāki, kas audzina bērnu līdz trīs gadu vecumam, trīs un vairāk bērnu vecāki, pensionāri un pirmspensijas vecumu sasniegušie, invalīdi un citi.
"Es domāju, ka viens no uzlabojumiem ir precīzākas normas tām ģimenēm, kurās audzina bērnus. Otrkārt, tās ir sabiedriskā labuma organizācijas, ne viss sabiedriskais sektors. Un tie ir arī vēl citi uzlabojumi, kuri varētu būt, ja mēs šovakar vēl vienosimies," teica komisijas vadītāja Aija Barča.
Pašlaik diskusijas ir, līdz cik gadu vecumam no obligātām sociālajām iemaksām atbrīvot studējošos. Tāpat deputāti vēl spriež, vai mazākas sociālās iemaksas atļaujamas visiem trešās grupas invalīdiem vai tikai daļai.
Papildu ģimenēm ar maziem bērniem un daudzbērnu ģimenēm, deputāti izņēmumu lokā ietvēruši arī jauniešus līdz 24 gadu vecumam, kas apgūst pamata, vidējo, profesionālo vai speciālo izglītību, augstākās izglītības studentus līdz 26 gadu vecumam, arī aizbildņus, audžuģimenes un citas sabiedrības grupas.
Līdztekus šīm un jau pirms gada par izņēmumiem nosauktajām grupām, piemēram, personām pirmspensijas vecumā un pirmās un otrās grupas invalīdiem, opozīcijas deputāti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija norādījusi uz vēl dažām strādājošo grupām, kuras būtu pieļaujams nodarbināt ne uz pilnu slodzi un attiecīgi maksāt samazinātas sociālās iemaksas.
“Mūsu ieskatā vēl būtu nepieciešams svītrot vecuma cenzu pilna laika klātienes studentiem, jo šobrīd jebkurā dzīves laikā var nākties studēt no jauna, un būtu pilnīgi samērīgi, jo šīs normas par minimālo obligāto maksājumu ir domātas personām ar pilnu darbaspēju, un personas, kurām nav sociāli pamatotu iemeslu strādāt nepilnu laiku,” pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns.
Galīgo lēmumu deputāti pieņems ceturtdien, 8.decembrī, ko arī steidzamības kārtā virzīs apstiprināšanai plenārsēdē.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) norāda, ka līdz šim strādājošo, kas ir nodarbināti nepilnu laiku vai citu iemeslu dēļ saņem mazāk par minimālo algu, bijis ļoti daudz.
“35,5%, manuprāt, bija no visiem darba ņēmējiem tādi, kam ir alga zem minimālās. Šis nodokļa apmērs ir ļoti mazs, un līdz ar to arī tā summa, no kuras tiek aprēķināti sociālie pakalpojumi, tātad sociālā iemaksa, arī ir ļoti maza,” atzina VSAA vecākā eksperte Anita Jakseboga.
Jau ziņots, ka reģionos strādājošie uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas novembra vidū Saeimā pauda iebildumus pret minimālo sociālo iemaksu. Pēc tam Saeimas Sociālo un darba lietu komisija apņēmās dažu nedēļu laikā vienoties par to, vai likumā nosakāmi izņēmuma gadījumi, kad sociālās iemaksas par nepilnu laiku strādājošiem darbiniekiem tomēr nav jāveic no pilnas minimālās algas.
