Dienas ziņas

Vairākās Eiropas valstīs atkārtots Covid-19 uzliesmojums

Dienas ziņas

Valsts kontrole kritizē tēriņus profesionālajā izglītībā

Mazajās saimniecībās aitu cirpēji jāgaida ilgi

Mazajās saimniecībās aitu cirpēji jāgaida ilgi; trūkst informācijas par aroda meistariem

Latvijā arvien populārāka kļūst aitu audzēšana, taču gan pieredzējušiem, gan jaunajiem aitkopjiem bieži vien sarežģijumus rada aitu cirpšana. Profesionālu aitu cirpēju trūkst, un tos saimniecībās nākas gaidīt ilgi. Latvijā nav arī vienota cirpēju reģistra, kur gūt informāciju par pieejamiem šī aroda meistariem. 

Ar aitu audzēšanu Emīls Jauntēvs Balvu novadā sāka nodarboties pirms trim gadiem. Sākotnēji rūpe bija jātur par 20 aitām, šobrīd ganāmpulks pieaudzis līdz 90. Pirmās problēmas aitkopi piemeklēja brīdī, kad bija jāveic aitu cirpšana – pašam pieredzes nebija, savukārt informācija par profesionālu aitu cirpēju pieejamību Latvijā internetā bija skopa. Tāpat arī apzinātie meistari bija jāgaida garās rindās.

"Pie mums neviens cirpējs nebrauca, jo mums tas [aitu] skaits ir pārāk mazs, mēs esam pārāk tālu. Lielākoties visi, kas ir cirpēji, brauc no Vidzemes, Kurzemes vairāk. Tad tika atrasts kaut kāds kontakts. Maijā laikam meklējām, tad, kad vajadzēja cirpt. Un tas kontakts piedāvāja pēc diviem mēnešiem, kas arī nav vairs īsti aktuāli," stāstīja aitkopis.

Pieredzētā situācija bija kā pamudinājums pieņemt jaunu izaicinājumu – iegādāties vajadzīgo aprīkojumu un sākt nodarboties arī ar aitu cirpšanu. Nu jau divus gadus savu ganāmpulku Emīls cērp pats un šo pakalpojumu piedāvā arī citiem.

"Sākumā, protams, nekas tur prātīgs no tā visa nesanāca, jo tās informācijas arī Latvijā pieejamas īsti nav, kā pašam labāk cirpt. Tad beigu beigās viss ir caur "Youtube".

Vairāk vai mazāk tādām saimniecībām es cērpu, kur kādreiz cirpuši kādi, kas tālāk brauca, kas no Kurzemes brauca, kas no Vidzemes brauca. [Man tagad] Ilūkstes novads ir diezgan bieži, Daugavpils apkārtne arī nu jau ir diezgan bieži. Tāpat ir arī Limbaži bijuši. Tālākais šogad es biju pie Ventspils," pastāstīja Jauntēvs.

To, ka atrast profesionālu aitu cirpēju ir sarežģītāk tieši mazajām saimniecībām, atzīst arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāvji, skaidrojot, ka cirpēju darbs tajās neatmaksājas.

"Ja cirpšanas pakalpojums maksā no diviem līdz trijiem eiro, es tā aptuveni tikai minu, tad jāaizbrauc desmit aitas apcirpt… Tas varētu būt vienkārši ekonomiski neizdevīgi to darīt.

Tāpēc vienkārši cirpēji... Ja nevar apvienot saimniecības, es domāju, tad tajā mirklī ir grūtības," klāstīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs.

Latvijas Aitu audzētāju asociācija veica arī aptauju savu biedru vidū, kur noskaidrots, ka atsevišķās saimniecībās aitu cirpšanas un nagu griešanas pakalpojumus sniedz speciālisti pat no ārzemēm.

"No mūsu aptaujātajiem respondentiem ir atbildējuši četrās saimniecībās, pakalpojums ņemts ārpus Latvijas. Viens, piemēram, ir atbildējis: "Ir problēmas atrast cirpējus, tāpēc mēs cērpam paši". Tā ka šī problēma ir risināma. Pie maziem daudzumiem nocirpt 10 - 15 aitas… Arī neprofesionāls var to izdarīt," norādīja Bortņikovs.

Jau tuvākajā laikā Latvijas Aitu audzētāju asociācija sola apzināt Latvijā pieejamos aitu cirpšanas un nagu griešanas speciālistus. Apkopotā informācija tiks ievietota asociācijas mājaslapā, lai būtu publiski pieejama ikvienam aitkopim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti