Dienas ziņas

Valdība spriež par "airBaltic"

Dienas ziņas

Piensaimnieki meklē citas iespējas

Mazajās ostās samazinājies pārkrauto kravu apjoms

Mazajās ostās samazinājies pārkrauto kravu apjoms

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan šī gada sākumā Mērsraga ostā pārkrauto kravu apjoms bija palielinājies par gandrīz 17%, pāris mēnešus vēlāk situācija krasi mainījusies. Līdzīga situācija ir arī Rojas ostā. Latvijas Mazo ostu asociācija ir pārliecināta, ka situācija uzlabosies, tomēr ir jāmeklē alternatīvas.

Zvejas kuģu apkalpošana un papīrmalkas eksports ir Rojas ostas galvenie darbības virzieni. Zvejas kuģi turpina doties zvejā, bet papīrmalkas pārkrauto kravu apjoms ir samazinājies par 12%, jo Skandināvijas valstis šobrīd izstrādā savus mežu resursus un iepērk mazāk no Latvijas

“Tāda īsta risinājuma jau nemaz nav, tāpēc ka - ja prece nav vajadzīga, tad viņu nekrauj kuģos un neved,” skaidro Rojas ostas pārvaldnieks Jānis Megnis.

Netālu esošajā Mērsraga ostā šogad pārkrautas aptuveni 360 000 tonnas, kas ir par 11,3% mazāk nekā pērn.  “Baltkrievija atcēla muitu, līdz ar to tie baļķi nāk līdz Stendei ar vilcienu. Mēs nespējam konkurēt,” atzīst Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.

Lai gan kritums Mērsraga ostai ir būtisks, tā jau iespējamai krīzei laicīgi sagatavojusies un paplašinājusi kravu daudzveidību. Mērsradznieki vienīgie Latvijā šobrīd pārkrauj smiltis.

Latvijas Mazo ostu asociācijā norāda, ka par kravu daudzveidību ir jādomā visām  mazajām Latvijas ostām, jo kravas nodrošina ostu infrastruktūru.

“Ja šīs kravas nokrīt līdz kritiskajai [robežai] jau, kad šo infrastruktūru vairs nebūs iespējams uzturēt, acīmredzot, būs jādomā par vēl par citiem mehānismiem, no kurienes rast līdzekļus infrastruktūras uzturēšanai,” norāda Latvijas Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Megnis.

Latvijā ir septiņas mazās ostas, un lielāko daļu no tām skāris kravu apjoma samazinājums. Lai gan mazās ostas ir ātras un efektīvas, tomēr ar lielajām tām grūti konkurēt. “Lielajām ostām ir dzelzceļš, lielajām ostām ir dziļūdens piestātnes, lielajām ostām ir pietiekoši lielas elektrības jaudas un, protams, arī brīvās ekonomiskās zonas,” saka Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika.

Lai gan Rojas ostā kritiskais punkts ir tuvu, Jānis Megnis ir pārliecināts, ka nākotnē skandināviem koksni atkal vajadzēs un situācija nostabilizēsies, tomēr alternatīvas ostas infrastruktūras uzturēšanai nevar aizmirst. “To nedrīkst atstāt, vienkārši šī reize ir tāds katalizators, kas parāda to, ka par to ir jādomā,” saka Megnis.

Latvijas mazajās ostās šī gada pirmajos desmit mēnešos pārkrauti 1,17 miljoni tonnu kravu, kas ir par 12,6% mazāk nekā pērn.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti