Mazais uzņēmējs neizseko nosacījumu izmaiņām – darbinieki paliek bez dīkstāves pabalsta

Kopš Covid-19 krīzes sākuma Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis vairāk nekā 31 000 pieteikumu no darba devējiem un pašnodarbinātajiem dīkstāves pabalsta izmaksai. Vislielākais pieteikumu skaits bija par martu un aprīli, kad krīzes sākās, bet par maiju tas ir ievērojami sarucis. Ir uzņēmumi, kuri mainīto noteikumu dēļ nokavēja pieteikuma iesniegšanas termiņu, un Valsts ieņēmumu dienests viņu lūgumu pat nevērtēja pēc būtības, atstājot darbiniekus bez dīkstāves pabalsta.

ĪSUMĀ:

  • Dīkstāves pabalstos trīs mēnešos ir izmaksāti vairāk nekā 43 miljoni eiro.
  • Ir veiktas 109 000 unikālās izmaksas, vidējā summa ir ap 400 eiro.
  • Kopumā saņemts 31 000 pieteikumu; maijā to skaits sarucis par 3000.
  • VID pieteikumu skaita mazināšanu saista ar ekonomikas atdzīvošanos.  
  • Līdz šim dīkstāves pabalstu varēja sniegt līdz nākamā mēneša 20. datumam.
  • Maija vidū valdība to mainīja – pieteikums jāsniedz līdz mēneša beigām.
  • Ir uzņēmumi, kuri izmaiņām neizsekoja un nebija paspējuši iesniegt pieteikumu.
  • VID šos iesniegumus pēc būtības neizskata. 
  • Tā notika arī ar SIA ”Siguldas saldējumu” – aprīlī pabalsts bija, par maiju nokavēts.
  • SIA vadītāja: Maziem uzņēmumiem nav grāmatvežu; paši nevar visam izsekot.  
  • SIA vadītāja: Tas ir ne pretimnākošs žests no valsts, un to nevar saukt par atbalstu.  
  • VID atgādina: Par jūniju dīkstāves pabalstam var pieteikties līdz 30. jūnijam.   

Kopējā dīkstāves pabalstos izmaksātā summa trīs mēnešos ir vairāk nekā 43 miljoni eiro, un šajā periodā ir veiktas 109 000 unikālās izmaksas.

Vidējā summa ir apmēram 400 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem dīkstāves pabalstu iesniegumu apstrādē intensīvākais darbs bija martā un aprīlī, bet maijā, salīdzinot ar aprīli, pieteikumu skaits sarucis par 3000.

Mazais uzņēmējs neizseko nosacījumu izmaiņām – darbinieki paliek bez dīkstāves pabalstaLinda Zalāne
    VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča skaidroja, ka viens no pieteikumu skaita sarukuma iemesliem ir ekonomikas atjaunošanās, bet ir arī citi faktori.

    “Tas noteikti nav darba devēju un darba ņēmēju skaits, kas tik ļoti mazinājies, jo aprīlī ļoti aktīvi tika sniegti atkārtoti iesniegumi, reaģējot uz normatīvo aktu izmaiņām. Maijā šī situācija bija stabilāka, no viena uzņēmuma mēs saņēmām vienu iesniegumu, iesniegumu apjoms samazinājās diezgan būtiski,” atzina Garanča.

    Viņa informēja, ka pieteikumu skaita intensitātes pirmajos krīzes mēnešos gāja roku rokā ar dažādiem kritēriju grozījumiem, jo Ministru kabinetā noteikumi tapa strauji un tie piedzīvoja vairākas izmaiņas. Pēdējā no tām ir par pieteikumu iesniegšanas termiņu.

    Piemēram, pabalstiem par aprīlī varēja pieteikties vēl līdz 20. maijam,  savukārt par maiju un jūniju pieteikumi bija jāiesniedz līdz attiecīgā mēneša beigām.  

    “Ir uzņēmumi, kuri šobrīd saka, ka nebija paspējuši iesniegt. Vērsās pie mums jūnija sākumā.

    Bet diemžēl, ja nav objektīvs iemesls, kādēļ šis iesniegums nav iesniegts, nevaram izskatīt,” sacīja VID pārstāve.

    “Gribas domāt, ka tas nav būtiskākais dīkstāves pabalstu pieteikuma skaita samazinājuma iemesls. Patiešām lielāks iemesls ir ekonomikas atjaunošanās,” sprieda Garanča.

    Tieši šis faktors – iesnieguma termiņa maiņa – bija iemelsts, kādēļ dīkstāves pabalstu nesaņēma SIA ”Siguldas saldējums”.

    Uzņēmuma valdes locekle Elīna Ezeriņa stāstīja, ka dīkstāves pabalstam pieteicās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Pirmajā mēnesī, martā, viņa saņēma atteikumu, jo neatbilda kritērijam par 30% samazinājumu ieņēmumos. Aprīlī trīs uzņēmuma darbinieki dīkstāves pabalstu saņēma, bet maijā atkal saņēma atteikumu.

    “Jā, nepatīkams pārsteigums bija tagad, sniedzot par maiju, jo, protams, var teikt, ka tā ir mūsu atbildība, bet mēs nebijām pamanījuši, ka šķiet 14. maijā bija grozīti noteikumi un vairs šajā mēnesī nebija iespējams iesniegt pieteikumu līdz nākamā mēneša 25. datumam, bet tikai līdz 31. maijam,” stāstīja Elīna.

    Elīna Ezeriņa uzsvēra, ka ļoti daudziem maziem un vidējiem uzņēmumiem savs grāmatvedis ir greznība un  visbiežāk viņu piesaista ārpakalpojumā.

    “Turklāt 31. maijs tūrismā un apkalpojošā industrijā bija darba diena. Lai gan svētdiena, bet mēs strādājām. Beidzām darbu vēlu vakarā un attiecīgi: kā mums vēl sagatavot visus grāmatvedības dokumentus un iesniegt attiecīgajā dienā?

    Manuprāt, tas ir nepretimnākošs žests no valsts un to nevar saukt par atbalstu uzņēmējiem, jo šādu prasību var izpildīt tikai lielie uzņēmumi, kuriem ir pašiem sava grāmatvede, kas datus apkopo katru dienu, nevis to veic ārpakalpojuma sniedzējs,” sacīja Elīna.

    Tā kā termiņš tika nokavēts, tad iesniegums netika vērtēts pat pēc būtības.

    Santa Garanča aicina uzņēmējus ņemt vērā jauno kārtību un atcerēties, ka par jūniju dīkstāves pabalstam var pieteikties līdz 30. jūnijam.   

     KONTEKSTS:

    Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā tika paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

    Saistībā ar Covid-19 infekcijas izraisīto krīzi Latvijas valdība šā gada marta beigās vienojās par valsts atbalstu uzņēmumiem, kuru apgrozījums krīzes dēļ krities par 30%, bet atsevišķos gadījumos – par 20%.  Dīkstāves pabalstu izmaksai valdība vienojās piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) 102 miljonus eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti