Matīss skaidro, ka pirmā prioritāte noteikti būtu Krustpils virziens, iespējams, arī Daugavpils virziens. Ar baltkrieviem ir iesāktas sarunas, ka viņi pretī Latvijas sliedēm elektrificēs dzelzceļa posmu savā teritorijā. Matīss norāda, ka tālāk varētu skatīties Krievijas virzienā. Būtisks esot arī savienojums ar Ventspils ostu. Liepājas osta deviņos mēnešos ir apkalpojusi tikai divus miljonus tonnu, un elektrifikācija šajā virzienā pirmajā posmā netiktu veikta. Jādomā esot arī par pasažieru vilcienu tīkla modernizēšanu.
"Gribu uzsvērt, elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots. Pirms elektrifikācijas sākšanas būtiski ir rēķināties ar aktualizētām kravu plūsmu prognozēm. Turklāt projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts. Visus darbus līdz 2020.gadam izdarīt gan nevarēsim un sāksim ar to, kas ir visvairāk vajadzīgs," uzsver ministrs.
Krustpils virziens esot svarīgs arī tāpēc, ka šeit ir pabeigts Skrīveru-Krustpils dubultais sliežu ceļš un nodrošināta lielākā kravu plūsma. "Tas nav politisks lēmums, tas ir saimniecisks lēmums un būs pamatots ar aprēķiniem, prognozēm un reālo situāciju," uzsver ministrs.
"Ieviešot elektrifikāciju, pārvadātājiem ir jābūt ieguvējiem - tranzīta koridoram ir jābūt lētākam, nevis dārgākam. Ja elektrificējam un nevaram atmaksāt investīciju līdzfinansējumu vai operacionālās izmaksas, tad tas tieši otrādi - dod negatīvu efektu. Tad sanāks, ka vēl būs jāpiemaksā par to, ka būsim elektrificējuši dzelzceļu," secina Matīss.
Kā ziņots, elektrifikācijas projekts paredz esošo publisko stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Plānots nodrošināt 25,0 kilovoltu (kV) maiņstrāvas elektrifikācijas sistēmu dzelzceļa līnijās Ventspils-Tukums 2, Tukums 2-Jelgava, Jelgava-Krustpils, Rīga-Jelgava, Rīga-Sloka-Tukums 2, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne 2, Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils un Rēzekne -Daugavpils.
Projekta laikā plānots rekonstruēt esošo vai izbūvēt jaunu dzelzceļa elektrifikācijas sistēmu ar spriegumu 1x25 kV vai 2x25 kV, kā arī uzbūvēt dzelzceļa elektrifikācijai nepieciešamās vilces jaudas apakšstacijas. Darbību paredzēts veikt tikai dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.
Elektrifikācija turpmākajos gados būs lielākais investīciju projekts dzelzceļa nozarē. Aplēses rāda, ka projekts varētu izmaksāt ap 450 miljoniem eiro. "Latvijas dzelzceļš" gatavos projekta pieteikumu, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu finansējumu šī projekta īstenošanai.
