"Arī šādas iespējas pastāv. Es pirms diviem mēnešiem apmeklēju "Rīgas vagonbūves rūpnīcu". Viņi ir gatavi uz vecā elektrovilciena bāzes izveidot jaunu modernu elektrovilciena prototipu. Tas viss būtu ļoti pozitīvi. Pašlaik arī PV runā ar vagonbūves rūpnīcu, ka varētu būt sadarbības memorands par to, ka kopīgi tiek izstrādāts un testēts šis vilciens. Ir bijušas sarunas arī Daugavpilī. "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" ir partneri Ukrainā, kas ražo vilcienus un, iespējams, tos varētu ražot arī Latvijā," klāstīja Matīss.
Viņš atzīmēja, ka šobrīd situācija tirgū ir daudz labvēlīgāka jaunu vilcienu iegādei nekā pērn. "Krievijas tirgus pašlaik ir gandrīz aizvēries valūtas kursa dēļ, un tādēļ mūsu iespējas ir daudz plašākas," teica ministrs.
Tāpat viņš pastāstīja, ka šobrīd "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" ir sarežģīta situācija, tāpēc, ja Latvijā varētu saražot vilcienus lētāk nekā līdz šim, tas būtu ieguvums gan Latvijas mašīnbūves sektoram, gan darba vietām. "Daugavpils rūpnīcas nedienas jau nav saistītas ar to, ka trūktu pasūtījumu. Viņiem ir, ko darīt, ir lokomotīves, kuras remontēt. Vienkārši Krievijas dzelzceļa kompānijas par šo remontu maksā rubļos. Rūpnīca par šo summu vairs nevar veikt darbus – tā ir galvenā problēma. Tādēļ, ja Latvijā varētu saražot vilcienus lētāk nekā līdz šim, tad tas būtu ļoti pozitīvi gan Latvijas mašīnbūves sektoram, gan darba vietām. Turklāt tā ir ne tikai ražošana, bet arī uzturēšana un apkalpošana. Turklāt, ja šis produkts ir veiksmīgs, tad nav izslēgts arī eksports uz NVS tirgiem. Turklāt tikpat veiksmīgi kā Rīgas un Daugavpils uzņēmumi kooperējas dīzeļvilcienu modernizācijas projektā, tikpat veiksmīgi to varētu darīt arī elektrovilcienu prototipa radīšanā. Tas viss ir iespējams, un es esmu pārliecināts, ka šādi risinājumi arī tiks izskatīti un piedāvāti," stāstīja Matīss.
Pašlaik PV strādā pie iespējamajiem variantiem elektrovilcienu iegādei, ko uzņēmums spētu finansiāli atļauties.
PV pērn 23.jūlijā pārtrauca jauno elektrovilcienu iepirkumu, norādot, ka tā turpināšana neatbilst kompānijas interesēm un finansiālajām iespējām.
Tāpat ziņots, ka PV elektrovilcienu nomas iepirkumā triju pretendentu starpā par uzvarētāju atzina Šveices kompāniju "Stadler". Vienošanās paredzēja nomāt 25 elektrovilcienu sastāvus ar iespēju to skaitu palielināt līdz 45. Bija plānots pēcāk vilcienus izpirkt. Kopējā līgumcena - 273,904 miljoni eiro.
Līgums gan noslēgts netika - Satiksmes ministrija pauda bažas par PV spēju attiecīgo darījumu finansēt un uzdeva kompānijas toreizējai vadībai veikt precizētus aprēķinus. Pēc to saņemšanas ministrijas pārstāvji norādīja, ka aprēķini nesniedz pamatojumu uzņēmuma spējai finansēt elektrovilcienus nomas darījumu, un paziņoja, ka kompānijas valdi atlaidīs. Pēc tam PV valde Arta Birkmaņa vadībā atkāpās pati, bet Satiksmes ministrija iecēla jaunu kompānijas valdi - tās vadītājs ir ilggadējais Autotransporta direkcijas vadītājs Andris Lubāns.
PV jaunus vilcienus cenšas iegādāties kopš 2009.gada. Kopš tā laikā uzņēmumā ir nomainījušās trīs valdes - pirmo vadīja Andulis Židkovs, otro - Nils Freivalds, bet trešo - Birkmanis.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no valstij piederošā "Latvijas dzelzceļa" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
