Viņš norādīja, ka no vienas puses, Viļņa kā Lietuvas galvaspilsēta ir iekļaujama “Rail Baltica” maršrutā. No otras puses, ja maršrutā iekļauj gan Viļņu, gan Kauņu, tad maršruts izliecas “zigzagā” un tādā gadījumā “Rail Baltica” kā ātrgaitas maršruts zaudē jēgu.
Ministrs atzina, ka janvārī vajadzēja būt nodibinātam kopuzņēmumam, kas veido “Rail Baltica”, taču tas nav izdarīts. Šādas kavēšanas cēlonis ir tieši nespēja vienoties par Viļņas iekļaušanu bai neiekļaušanu “Rail Baltica” projektā.
Dzelzceļa atzars no Kauņas līdz Viļņai 100 kilometru garumā varētu izmaksāt papildu 300 miljonus eiro.
“Rail Baltic” galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju. Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā no kopējām izmaksām.