Rīta Panorāma

Intervija ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Inetu Ziemeli

Rīta Panorāma

Intervija ar NBS komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu

Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku par budžetu 2021

Martiņš Kazāks: Nākamā gada budžets ir bez ambicioziem mērķiem

Valdības plānotais nākamā gada budžets ir ilgtspējīgs, taču pietrūkst ambīciju un ilgtermiņa mērķu, LTV “Rīta panorāmā” vērtēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņaprāt, nākamā gada budžets ir ilgtspējīgs, nodokļu izmaiņās nav izdarīts tik daudz, cik vajadzīgs, bet ir solis pareizajā virzienā, taču pietrūkst ambīciju, īpaši, ņemot vērā pieejamo Eiropas Savienības (ES) atbalsta naudu ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes.

Kazāka ieskatā trūkst “lielāka stāsta”, ir plāni  - “asfaltēsim vienu ielu, otru ielu, bet liela stāsta, ko mēs gribam, nav”.

Viņš aicina skatīties plašāk nekā tikai budžetu un virzīt lielākus, ambiciozākus mērķus, kuru pašlaik nav.

Piemēram, Rīgas loma Latvijas ekonomikā nav novērtēta, uzskata Kazāks. Viņš norādīja, ka Rīga var būt Baltijas metropole vēl 5 – 10 gadus, bet, ja tagad nerīkosies, tad diez vai tā būs nākotnē, un neizmantot šo potenciālu ir tuvredzīgi.

Latvijas Bankas vadītājs skaidroja, ka šajā brīdī, palīdzot ekonomikai, parādu var palielināt, bet jāskatās nevis uz to, cik tērējam, bet – kā tērējam, kur ieguldām.

KONTEKSTS:

Valdība 22. septembrī atbalstīja nākamā gada valsts budžeta ietvaru. 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet 2022. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7,66 miljardu eiro apmērā.  2023. gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022. gadam ir samazinājums par 191,6 miljoniem eiro.

Valsts nākamā gada budžetā paredzētas vairākas lietas:

  • No nākamā gada janvāra minimālā alga Latvijā, kā tas jau paredzēts iepriekš, būs 500 eiro.
  • 183 miljoni eiro plānoti mediķu algu palielināšanai atbilstoši Saeimā apstiprinātajam kāpumam.
  • Vairāk nekā 40 miljoni eiro paredzēti pedagogu, kā arī augstskolu mācībspēku algu celšanai.
  • Garantētais minimālais ienākums tiks palielināts no pašreizējiem 64 eiro līdz 109 eiro.
  • Nepilni 9 miljoni eiro paredzēti sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
  • No 1. janvāra sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmi samazinās par vienu  procentpunktu.
  • No 1. jūlija ieviesīs obligātu minimālo sociālo iemaksu; turpināsies darbs pie detaļām.
  • No 2022. gada plānots ieviest reformēto un palielināto ģimenes valsts pabalstu.
  • Diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas augstāko slieksni cels no 1200 līdz 1800 eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti