Martā Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,32 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada martu ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,4% līdz 45,4%.
Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,87 miljardus eiro – par 20,3 miljoniem eiro jeb 0,3 % vairāk nekā 2019. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,23 miljardus eiro (pieaugums par 110,1 milj. eiro jeb 3,5 %), bet importa – 3,64 miljardus eiro (samazinājums par 89,8 milj. eiro jeb 2,4 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2020. gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3 % un importa par 12,3 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,2 % un importa vērtība – par 3 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 23,6 milj. eiro jeb 37,5 %,
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 14,8 milj. eiro jeb 16,1 %,
- koka un tā izstrādājumu eksports mazāks par 31,5 milj. eiro jeb 14,8 %,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports mazāks par 20,3 milj. eiro jeb 27,6 %,
- Minerālproduktu eksports mazāks par 15 milj. eiro jeb 24,8 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu:
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 22,7 milj. eiro jeb 20,6 %,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 20,3 milj. eiro jeb 12,8 %,
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 16 milj. eiro jeb 6,2 %,
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 179,8 milj. eiro jeb 61,3 %,
- minerālproduktu imports mazāks par 9,5 milj. eiro jeb 11,1 %.
2020. gada martā salīdzinājumā ar februāri Covid-19 izraisītā epidemioloģiskā krīze ietekmējusi tirdzniecību ar atsevišķām specifiskām precēm. Tā mutes un deguna aizsardzības līdzekļu imports pieaudzis no 473 700 eiro līdz 1,2 miljoniem eiro.
Tie galvenokārt tika importēti no Ķīnas (57,8% jeb 709 100 eiro vērtībā) un no Zviedrijas (16,7 % jeb 204 300 eiro vērtībā). Savukārt medikamentiem pieaudzis gan eksports, gan imports. Eksports palielinājies par 13 miljoniem eiro jeb 51,4% un imports par 10,9 miljoniem eiro jeb 6,2%.
Visvairāk medikamentu tika eksportēts uz Lietuvu 13,2%, Igauniju 9,9%, Vāciju 9,8% un Krieviju 9,1%. Lielākais medikamentu imports bija no Lietuvas 38,1%, Polijas 7,8% un Šveices 7,6%.
Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,3%), Vācija (7,1%) un Zviedrija (6,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,4% no importa kopapjoma), Vācija (12,1%), Polija (11,3%) un Igaunija (7,7%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 8,4%, bet importā – 5,6%.
2020. gada martā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019. gada martu kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 0,4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 6,9 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 0,9 procentpunktiem un importā – par 0,1 procentpunktu.
2020. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 118 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 45 valstīm.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2020. gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 12,6 miljoniem eiro jeb 37,1 % (visvairāk tika eksportēts uz Nigēriju – 33,5 miljoni eiro). Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 6,8 miljoniem eiro jeb 50%.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2020. gada martā salīdzinājumā ar 2019. gada martu ietekmēja viskiju importa pieaugums par 3,6 miljoniem eiro jeb 31,9%. Savukārt dzelzs un tērauda importa samazinājumu visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumu importa kritums par 3,6 miljoniem eiro jeb 13,6%.
