Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada martā bija par 9,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 14%.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada martā, salīdzinot ar 2019. gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,1%), cūkgaļai (+15,5%), mājputnu gaļai (+6,5%) un gaļas izstrādājumiem (+10,1%).
Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+9,1%) un svaigiem dārzeņiem (+4,7%). Dārgāka bija maize (+3,5%), konditorejas izstrādājumi (+2,9%), cukurs (+4,3%), augļu un dārzeņu sulas (+3,4%), rīsi (+9,5%). Savukārt lētāks kļuva biezpiens (-9,1%), piena produkti (-3,5%), kartupeļi (-11,5%), piens (-4,6%).
Apģērbiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5%, bet apaviem – par 4%.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 3,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 1,1%, ko noteica cenu kritums degvielai par 4,7%, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 8,1 % un auto gāzei – par 4,3%, kamēr benzīnam vidējais cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs.
Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 1,9 %. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, laikrakstiem un žurnāliem, ziediem. Vidējais cenu līmenis samazinājās grāmatām.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 3,6%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,9%, ēdnīcu pakalpojumiem – par 5%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija siltumenerģijai, tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, atkritumu savākšanai, mājokļa īres maksai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai un cietajam kurināmajam.
Neraksturīgi mērens cenu kāpums – tā par inflācijas rādītājiem martā saka Ekonomikas ministrija.
Lielākais cenu kritums martā bijis tieši degvielas cenām, kas sarukušas par 7 %. “Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka naftas cenu kritums nākotnē varētu mazināt cenas arī pārējām precēm.
Tomēr visi analītiķi piesauc to, ka cenas mazinās arī jaunā koronavīrusa ietekmē un marta ir tikai pirmais signāls. “Citadeles” bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš neizslēdz iespēju, ka šogad redzēsim arī cenu samazinājumu.
Un vislielākais cenu kritums tiek gaidīts tad, kad pēc ārkārtējās situācijas beigām atsāksies aktīva tirdzniecība. Dainis Gašpuitis no SEB bankas paredz, ka tirgotājiem, lai pievilinātu pircējus un tiktu vaļā no krājumiem, nāksies rīkot izpārdošanas un mazināt preču cenas.
KONTEKSTS:
Inflācija šogad februārī salīdzinājumā ar 2019.gada februāri sasniedza 2,3%.
Latvijā 2019. gada vidējā inflācija jeb vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugums 12 mēnešos pērn, salīdzinot ar 2018. gada 12 mēnešiem, bija 2,8%.
