Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 7,1 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 8,3 %, autodegvielas – samazinājās par 3,3 %.
Salīdzinot ar 2019. gada martu, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 26,8 %) un mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,5%).
Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 45,6%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 24,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 17,1%).
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, palika nemainīgs.
2020. gada martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 5,9 %.
Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 2,9%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,1%, autodegvielas – samazinājās par 1,5%.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 14,2%). Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 46,3%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 29,8%) un kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 29,7%).
Uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir mazumtirdzniecība pa pastu un interneta veikalos, martā nebija vērojams apgrozījuma pieaugums, taču jāņem vērā, ka šo uzņēmumu dati raksturo tikai daļu no e-komercijas apmēra. Šī nozare neiekļauj to uzņēmumu pārdošanas apgrozījumu internetā, kuriem tā nav pamatdarbība, piemēram, ražotāji vai mazumtirgotāji, kuri preces realizē galvenokārt tradicionālā veidā – veikalā vai tirgū.
2020. gada martā, salīdzinot ar februāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pieauga par 4,6%.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš paziņojumā medijiem norādīja, ka marta mazumtirdzniecības rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju ekonomikā, jo mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.
Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču patēriņa kritums Latvijā sākās tikai mēneša vidū, un aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki, prognozēja Āboliņš.
“Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās,” norādīja Āboliņš.
Martā mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojums par biznesa tālāku attīstību bija sliktākais vairāk nekā astoņu gadu laikā, un tas kļuva vēl drūmāks aprīlī, norādīja “Swedbank”. Arī “Swedbank” karšu dati rāda, ka sabiedrība savus pirkumus jau būtiskāk samazināja aprīlī, īpaši nepārtikas preču pusē. Labā ziņa, ka pēdējās nedēļās šis kritums ir stabilizējies.
Centrālās statistikas pārvaldes Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļas vadītāja Ieva Vanaga teic, ka marta mazumtirdzniecības dati lielā mērā nebija pārsteigums.
“Tas, ka pārtikai ir pieaugums nebija pārsteigums, jo, manuprāt, šeit zināmā mērā atspoguļojas tas, ka tam ir jākompensē kritums sabiedriskā ēdināšanā, kas noteikti būs sagaidāms marta pakalpojuma statistikas datos. Un nepārtikas precēm šo kritumu mēs jau kopumā gaidījām,” sacīja Vanaga.
Statistikas datus reālā dzīvē precīzi spēj sajust tirdzniecības centri
Statistikas datus reālā dzīvē precīzi spēj sajust tirdzniecības centri. Tirdzniecības centra “Domina Shopping” direktore Dina Bunce atzina, ka “martā plūsmas kritums bijis pat vairāk nekā 40% un aprīlī jau ir redzams, ka mēs sasniegsim 55% plūsmas kritumu. Marta un aprīļa apgrozījuma dati arī ir saņemti un ir ar lielu mīnus zīmi. Tie ir par 60-70%.”
Viņa stāstīja, ka pēdējās divas, trīs nedēļas darba dienās apmeklētāju plūsmas rādītāji ir ar pieaugošu zīmi, bet ar to ir par maz.
“Lai palīdzētu nomniekiem ar apgrozījumu, tad šīs sestdienas, svētdienas un svētku dienas ir ļoti būtiskas. Apmeklētāji šobrīd mērķtiecīgi iepērkas. Ir novērojami arī saraksti. Nepavada veikalā ilgu laiku. Protams, arī visas izklaides koncepti, veikali ir slēgti. Tas arī daudz ietekmē pavadīšanas laiku. Pavasarī redzam, ka daudz tiek iegādātas bērnu preces. Jā, un sporta lietas. Protams, ka servisa pakalpojumi, bankas strādā jau tādā labākā režīmā,” stāstīja Bunce
Tirdzniecības centra “Spice” mārketinga vadītāja Linda Kalniņa uzsvēra, ka pozitīvi ir tas, ka tirdzniecības centri vispār drīkstēja šajā ārkārtējās situācijas laikā daļēji strādāt.
“Tas arī redzams, protams, arī mūsu rādītājos, un cerams, ka palīdzēs ekonomikai. Ja pirmajās nedēļās pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī klienti vairāk pirka pirmās nepieciešamības preces, tad tagad pavasaris ir iestājies un nepieciešams papildināt garderobi un tiek pirkti apģērbi, apavi, kosmētika. Ja no sākuma mums apmeklētāju plūsmas kritums bija drastisks – ap 60%. Tad tagad jau 35% ir atgriezušies,” stāstīja Kalniņa.
“Savukārt “Spice Home” mums principā ir jau atpakaļ iepriekšējā gada līmenī. Tur dzīvība ir atgriezusies,” atzina Kalniņa.
Uz jautājumu, vai, izejot no šīs krīzes, tirdzniecības centri varētu turpināt strādāt ar saīsinātu darba laiku Dina Bunce ir skeptiska.
“Jābūt tad ir visai tirdzniecības sfērai kopīgam lēmumam, jo būs ļoti grūti, ja viens tirdzniecības centrs būs ar īsāku darba laiku un pārējie strādās tāpat. Mēs arī prognozējām, ka cilvēki, ja arī atgriezīsies tirdzniecības centros, tad viņi atgriezīsies ļoti lēni. Nebūs liels lēciens, ka nāks tagad bariem un apmeklēs, un viss atgriezīsies vecajās sliedēs,” sprieda Bunce.
Abu tirdzniecības centru pārstāves Latvijas Radio atzina, ka, izejot no šīs krīzes, mainīsies gan apmeklētāju iepirkšanās paradumi, gan arī pašiem veikaliem ierasta lieta būs dezinfekcijas līdzekļu nodrošināšana.
KONTEKSTS:
Šogad 12.martā Latvija izsludināta ārkārtēja situācija Covid-19 izplatības ierobežošanai, šajā laikā ieviesti vairāki ierobežojumi, aizliegti masu pasākumi un starptautiskie pārvadājumi, savukārt brīvdienās ierobežota veikalu darbība un lielajos tirdzniecības centros var strādāt tikai daži veikali.
2020. gada februārī, salīdzinot ar 2019. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5%. Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, pieauga par 2,6 %. Savukārt 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums ieauga par 2,3%.
