Dienas ziņas

Studentiem bažas par augstskolu reformu

Dienas ziņas

Informē par nelegālu apdraudēto sugu tirdzniecību

Mālpils novadā attīsta slieku komposta ražošanu

Mālpils novadā attīsta slieku komposta ražošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Patlaban slieku kompostu Latvijā nodrošina aptuveni desmit ražotāji, tostarp uzņēmums "Eko Era" Mālpils novadā. Pēc vairāku gadu ilgiem eksperimentiem slieku audzētāji atraduši efektīvāko vermikomposta iegūšanas tehnoloģiju, un tagad veiksmīgi apgūst arī ārzemju tirgu.

Savulaik Mālpils novada "Jaunerandā" atradās cūku fermas komplekss, bet nu jau desmit gadus te saimnieko Pulturu ģimene un nodarbojas ar vermikomposta ražošanu. 800 kvadrātmetru plašajās ēkās uzstādītas pašu projektētas iekārtas, kurās organisko mēslojumu ražo četras tonnas slieku – tās saimniecībā arī audzē un pavairo.

"Gatavā produkcija ir apakšā. Sliekas dzīvo šādā slānī. Viņas iet uz augšu. Šai iekārtai pluss ir tāds, ka sliekas netiek traumētas pie pārcelšanas," stāstīja SIA "Eko Era" valdes priekšsēdētājs Larsens Pulturs.

Sliekas saimnieki baro ar kūtsmēslu kompostu, kuru iepērk no vietējām bioloģiskajām saimniecībām. Tādējādi izdodas iegūt augstas un vienotas kvalitātes produktu, kas uz vietas tiek arī žāvēts, izsijāts un pakots tirdzniecībai.

Gatavais vermikomposts nonāk veikalu tīklos Latvijā un Lietuvā, un drīzumā būs pieejams arī Igaunijā un Skandināvijā, kur pieprasījums pēc bioloģiskā mēslojuma pieaug.

"Tā arī bija Latvijas problēma, ka bija daudz ražotāju, bet atšķīrās kvalitāte. Mēs vairāk ejam uz to, ka mums ir apjoms un ražojam tikai paši. Pašlaik strādājam ar Somijas tirgu, tur produkti varētu būt tuvākajā laikā. Pusgadu jau veicam sertifikāciju Kanādā, lai reģistrētu produkciju. Mēs izskatām variantus varbūt izveidot ražotni arī Krievijā," atzina "Eko Era" valdes priekšsēdētājs

Iegūto vermikompostu saimnieki paši arī testē – audzē dārzeņus un pēta, kā organiskais mēslojums ietekmē to kvalitāti. Pērn šī eksperimenta rezultātā sezonā izdevās iegūt divas kartupeļu ražas un no hektāra novākt 10 tonnas bioloģiski audzētu ķiploku. Turklāt izaudzētie dārzeņi bija vitamīniem bagātāki, ar ievērojami mazāku nitrātu daudzumu. Tieši ar bioloģisko lauksaimniecību saimnieki saista savu nākotni.

"Ir viens cits tirgus, uz ko tagad ejam. Latvijā to augu mēs nedrīkstam audzēt - tā ir ārstnieciskā kaņepe. Nosūtījām paraugus uz Čehiju, lai veic eksperimentus. Tur ir liels potenciāls,

jo tur pagaidām organisko mēslojumu neviens nepiedāvā," klāstīja uzņēmuma vadītājs.

"Tur uzreiz pilnīgi cits enerģētikas līmenis jau ir, ja izmanto bioloģisko mēslojumu. Un pāris tādās izstādēs redzējām, ka tur lielākā daļa ir ķīmija. Tā arī ir tāda niša, kur ir liela nākotne," piebilda Latvijas Slieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rihards Pulturs. 

Patlaban sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti saimnieki pēta slieku izmantošanas iespējas pārtikā. Pētījuma mērķis ir izstrādāt slieku pārstrādes tehnoloģiju un jaunus, olbaltumvielām bagātus produktus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti