Zikmane stāstīja, ka ekspertu analīze balstīta uz 44 konkrētām lietām maksātnespējas jomā laika posmā no 2008. līdz 2014.gadām, kad saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas datiem kopumā izskatītas 15 000 lietu.
Šīs lietas izvēlētas, balstoties gan uz Augstākās tiesas atceltajiem lēmumiem, gan uz publikācijām presē un citiem kritērijiem.
Kopējie secinājumi ir tādi, ka līdz 2014.gadam maksātnespējas procesa regulējums bija pietiekami komplicēts, lai kļūtu par iemeslu atšķirībām tiesu praksē. Konstatēta arī negodprātīga uzņēmēju rīcība.
Taču eksperti konstatēja arī nopietnas tiesnešu kļūdas, kuras varēja novērst, iedziļinoties lietas materiālos.
Zikmane atgādināja, ka kopš 2014.gada maksātnespējas procesu regulējums ir mainīts un sakārtots un ir novērsta liela daļa neskaidrību, šīs jomas regulējums attīstās līdz ar nepieciešamību.
Pirmdien Tieslietu padome vērtēs gan regulējumu, gan arī nopietnas kļūdas, ko neizskaidro regulējuma problēmas un vienotas tiesu prakse neesamība, un vērtēs, vai nepieciešama konkrēta rīcība attiecībā uz konkrētiem tiesnešiem, sacīja Zikmane.
KOTEKSTS:
Ar lūgumu vērtēt medijos aprakstīto kolēģu darbu maksātnespējas procesu izskatīšanā aptuveni pirms gada Tieslietu padomē vērsās vairāki tiesneši, arī no Augstākās tiesas. Tiesneši bažījās, ka presē nonākušie gadījumi met ēnu uz tiesu prestižu, un lūdza veidot īpašu komisiju, kura vērtētu medijos aprakstītos procesus. Daļu tiesnešu satrauca medijos vēstītais, ka uzņēmēji mainījuši adreses, lai nonāktu konkrētās tiesās, un, iespējams, piesaistījuši fiktīvus kreditorus.
Viņi atsaucās uz žurnāla “Ir” pētījumu par maksātnespējas lietām. Tajā tika atainota tā dēvētā “ceļojošo firmu” prakse laika posmā no 2008. līdz 2014.gadam, kad uzņēmumi, mainot juridisko adresi, panāca maksātnespējas lietas izskatīšanu kādā konkrētā tiesā. Pētījumā minēti arī konkrēti tiesneši, pie kuriem maksātnespējīgie uzņēmumi aizceļojuši visbiežāk.
