Pievienotā vērtība

Pandēmijas nestās izmaiņas: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi

Pievienotā vērtība

Jaunā finanšu pratības stratēģija: Lūkojam to ar labvēlīgu un arī kritisku skatu

Maksātspējas problēmas uzņēmumā: kā tās laicīgi pamanīt un pārvarēt

Maksātnespējas brīdinājuma signālus uzņēmumā var arī palaist garām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 ir ne tikai veselības nozares problēma, bet arī pamatīgs ekonomikas grāvējs – vismaz vairākām nozarēm. Attiecīgi uzņēmumiem šobrīd ir īpaši svarīgi sekot, vai tepat aiz stūra jau nedraud maksātnespējas problēmas. Turklāt daudzos Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos pats īpašnieks ir cilvēks-orķestris, kas ne tikai vada ikdienas darbu, bet arī seko līdzi finanšu rādītājiem. Darot visu, brīdinājuma signālus var arī palaist garām. 

"Te nu nāk prātā poētisks salīdzinājums ar Noasu un šķirstu – kad Noass sāka būvēt šķirstu? Pirms sāka līt lietus," tā seminārā uzņēmējiem par to, kā laikus pamanīt un risināt maksātspējas problēmas sacīja Ilona Skribiņa, "PricewaterhouseCoopers" (PwC) Biznesa konsultāciju nodaļas vadītāja.

Viņa skaidroja – uzņēmumu maksātspējas krīzei ir četras stadijas. Pirmā – ievainojamība, tad krituma fāze, tad – stresa posms un noslēgumā jau krīze. Un vislabāk rīkoties jau pašā sākumā.  

"Patiesībā vēl nekas neliecina, ka var būs slikti. Apgrozījums labs, peļņa. Bet ir pazīmes, kas padara vājāku pret konkurentiem. Piemēram, investīcijas. Paņemts kredīts, bet atdevi vēl neģenerē. Citi iemesli – primitīva lieta, ka grāmatvedība nav uzdevuma augstumos, finanšu situāciju vērtē pēc pieņēmumiem, nevis faktiem… Un tad pēkšņi šis kāršu namiņš sāk brukt," skaidroja PwC Biznesa konsultāciju nodaļas vadītāja.

Te noderēt var Tieslietu ministrijas izstrādātās vadlīnijas uzņēmējiem, kas nonākuši finanšu grūtībās. Vadlīnijas pieejamas ministrijas mājaslapā. Tās domāts tieši tiem uzņēmējiem, kuriem nav lieliska finanšu direktora un labākā grāmatveža Latvijā, un ļauj pašiem mēģināt saprast, cik droša un stabila ir uzņēmuma situācija.

Kā liecina pieredze, ļoti bieži Latvijā risinājumus uzņēmumi sāk meklēt par vēlu, kad rokas jau ir sasietas un daudzi risinājuma varianti vairs nav pieejami, klāstīja PwC jurists Ričards Freimanis.

"Šis novēlotais process parasti neglābj no atbildības… Kreditori tik un tā uzsāks maksātnespējas procesu. Līdz ar to novēlošana vairāk saistīta ar apstākļiem par valdes neinformētību par atbildību saistībā ar laicīgu šī procesa neuzsākšanu, dažāda veida uzņēmuma vadības psiholoģiskie faktori, piemēram, nepamatotas cerības par to, ka viss nokārtosies, kā arī neinformētība: ja pietiekami laicīgi uzsāk maksātnespējas procesu, kad uzņēmums vēl nav pilnībā izputināts, ir  iespēja caur maksātnespējas procesu atkārtoti atjaunot maksātspēju caur ārpus tiesiskā aizsardzības procesa," skaidroja Freimanis.

Īsāk runājot – uzņēmējs nevar paļauties, ka grāmatvedis vai kāds cits atbildīgais laikus viņa uzņēmumā pamanīs problēmas, un vislabāk ir pašam pārbaudīt –  vai man viss ir kārtībā un vai nav redzami brīdinājuma signāli. Tas attiecas arī uz tiem uzņēmumiem, kas sākuši strauji attīstīties, investējuši un kam šķiet, ka viss ir kārtībā.

Tieslietu ministrijas mājaslapā var atrast dažādus noderīgus rīkus, kas katram palīdzēs saprast, kas notiek uzņēmumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti