Dienas notikumu apskats

Šodien aprit 75 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija masu deportācijām

Dienas notikumu apskats

Koalīcija atbalstīs Čakšu veselības ministres amatā

Ātro kredītu pagarināšanas maksa – strīdus ābols starp aizdevējiem un patērētāju sargiem

Maksa par ātro kredītu pagarināšanu – strīdus ābols starp aizdevējiem un patērētāju aizstāvjiem

Lai gan pagājis pusgads, kopš ar likumu noteiktiem lielākiem ierobežojumiem ātro kredītu izsniedzējiem, aizdevumu skaits nav samazinājies. Tiesa, izsniegt kredītus uz dažām dienām uzņēmumiem vairs nav izdevīgi, un krasi samazinājies bezprocentu aizdevumu skaits. Toties vairāk izsniegti kredīti uz garākiem termiņiem, un nopelnīt izdodas arī uz kredīta pagarināšanas izmaksu rēķina. Tieši pagarinājumu maksa izrādījusies strīdus ābols starp alternatīvajiem aizdevējiem un patērētāju aizstāvjiem.

Ar 1.janvāri spēkā stājušies likuma grozījumi, kas ātros kredītus ierobežo 100% apmērā no aizdevuma pamatsummas, ierobežojumā iekļaujot procentu maksājumus, līgumsodus, komisijas maksu un virkni citu izdevumu. Līdz ar to šogad vairāk izsniegti aizdevumi garākā termiņā ne mazām summām, kas agrāk tika piešķirtas pat uz dažām dienām.

Tas vairs nav izdevīgs mārketinga triks. “Manā skatījumā šis pakalpojums, visticamāk, bija, lai pārvilinātu klientus no citiem konkurentiem,” atklāj Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.

Pašlaik sabiedrību un patērētāju aizstāvjus satrauc kredītu pagarinājuma izmaksas. Gada pirmajā ceturksnī aizdevumu bez pagarināšanas atdevuši 35% klientu, bet 37% izvēlējušies atmaksas termiņu pagarināt. Katrs piektais klients šo termiņu atlicis pat trīs un vairāk reizes, attiecīgi piemaksājot. Nozare lēš, ka pagarinājuma maksas ir astoņu līdz pat vairāku desmitu eiro lielas.

„4finance” izpilddirektors Toms Jurjevs uzsver, ka gandrīz pusei vairākkārt pagarināto kredītu izveidots atmaksas grafiks, tādējādi neļaujot atmaksu atlikt bezgalīgi. “Tajā brīdī uzņēmumi jau paši redz, ka cilvēks jau trīs un vairāk reizes ir pagarinājis, ka viņš, visticamāk, neatdos aizdevumu vienā maksājumā. Rezultātā mēs viņam paši proaktīvi piedāvājam - vai tu vēlies noslēgt aizdevuma atmaksas grafiku un izlīdzinātos maksājumos atdot savu aizņēmumu,” stāsta Jurjevs.

Tiesa, šāda ir likuma prasība, ne uzņēmēju labā griba.

Tieši peļņa uz pagarināšanas rēķina pārmesta alternatīvajiem aizdevējiem no patērētāju sargu puses. Tam nepiekrīt asociācijā, norādot, ka nozare darbojas atbilstoši likumam, un par to liecinot pašu pasūtīti trīs ekspertu pētījumi.

Zvērināts advokāts Lauris Liepa, kas arī piedalījies vienā no pētījumiem, norāda, ka likumiski nudien viss esot kārtībā: “Ir jautājums par pagarināšanas izmaksām. Vai šīs pagarināšanas maksas atbilst kredīta kopējām izmaksām, kas ir definētas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pirmajā pantā. Kopējās izmaksās nevar iekļaut pagarināšanas izmaksas tikai tāpēc, ka tās ir dažādas lietas un tās nevar attiecināt uz visiem aizdevuma ņēmējiem.”

Tātad atmaksas atlikšana ir patērētāja individuāls lēmums, izvērtējot sekas. Pēc asociācijas pasūtītas SKDS aptaujas datiem, 60% klientu pagarinājuma izmaksas salīdzinot dažādos uzņēmumos, pirms izvēlas, no kura aizņemties. Lai gan aizdevēji jau steiguši pētījumu rezultātus nosūtīt Ekonomikas ministrijai, tās paspārnē esošais Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietniece Ieva Baldiņa-Brūklīte teic, ar apmaksātajiem juridiskajiem atzinumiem iepazinušies, bet tiem nevar piekrist.

“Atbilstoši likumam ir noteikts, ka kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un atbilstošām godīgai darījumu praksei. Papildus ir noteikti konkrēti izmaksu ierobežojumi. Likumdevējs nav paredzējis, ka šie ierobežojumi attiecas tikai uz konkrētu līguma stadiju. Likumdevējs ir paredzējis, ka ierobežojumi attiecas uz visu līguma darbības laiku, aptverot arī kredīta pagarināšanas stadiju. Pretējā gadījumā likuma grozījumi nesasniedz savu mērķi,” skaidro Baldiņa-Brūklīte.

Vēl jāpiebilst, ka aizdevumu skaits kopumā šogad nav samazinājies un šī gada pirmajos četros mēnešos izsniegti kredīti 55 miljonu eiro vērtībā. Par spīti nozares iepriekš izteiktiem brīdinājumiem, ka uzņēmumi tiks iznīcināti, neviens no tirgus dalībniekiem nozari nav pametis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt