Pašlaik būvju kadastrālo uzmērīšanu jeb inventarizāciju gaida aptuveni 7000 īpašumu saimnieku. Darbu izpildes termiņš svārstās no septiņiem līdz 13 mēnešiem. Tas rada problēmas, piemēram, uzņēmējiem, kuri uzbūvējuši mājas pārdošanai, bet nevar to izdarīt, kamēr ēka nav pieņemta ekspluatācijā.
Garo rindu iemeslus skaidroja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka: "Rindas izveidojušās, formāli runājot, uz jauniem objektiem, bet varbūt dabā tie nemaz reāli nav tik jauni, jo mums viena no vecākajām būvatļaujām, ar ko mēs esam strādājuši – 1968. gadā izsniegta būvatļauja piecām ēkām. Būve jaunās likuma normas dēļ varbūt nav nemaz tik jauna, bet formalitātes nebija nokārtotas ilgu laiku. 5–10 gadu statistika rāda, ka mēs gadā apsekojam no 11 līdz 13 tūkstošiem būvju. (..) Uz šo brīdi esam saņēmuši pasūtījumu par 23 tūkstošiem būvju. Protams, ar esošajiem cilvēkresursiem divreiz vairāk izdarīt noteikti ir izaicinoši."
Daļēji sastrēgums izveidojies Covid-19 pandēmijas dēļ, jo šajā laikā cilvēki dokumentu kārtošanu atlika, bet nu steidzas izdarīt iekavēto. Savukārt jaunie normatīvi paredz, ka līdz 2014. gadam izsniegtajām būvatļaujām vai nu jābūt pagarinātām, vai arī ēkām nodotām ekspluatācijā. Tad nu īpašnieki tagad pastiprināti vēršas Valsts zemes dienestā.
Ģenerāldirektorei Narnickai līdz 10. janvārim uzdots nākt klajā ar piedāvājumu rindu mazināšanai.
"Mēs izvērtējam, ko mēs varam nedarīt, bet ir lietas, kur nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus. (..) Tad mēs redzam vairākas lietas, kur, piemēram, Rīgas reģionā, kas ir vissmagāk noslogotākais, ļautu mums apsekošanas slodzi samazināt uz pusi. Vienkārši nedarīt to, kam nav pievienotās vērtības," atzīmēja Narnicka.
Savukārt ilgtermiņā dienesta priekšniece piedāvā būvju nodošanas procesu pilnībā transformēt, jo tehnoloģijas ir attīstījušās un tagad to varot izdarīt mūsdienīgāk un ātrāk.
Taču, kamēr valsts iestādes risina rindu jautājumus, par nenodotajām būvēm īpašniekiem ir jāmaksā paaugstināts nodoklis. Daļa pašvaldību gan izmantojušas iespēju no tā atteikties, stāstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.
"Šīs tiesības tiešām ir objektīvas un vajadzīgas. Droši vien, ka neviena pašvaldība nevēlas, lai kaut kādās teritorijās veidojas nepabeigtās būves, kas pārtop par graustiem. Ir vesela virkne pašvaldību, kas vispār nav noteikušas šādu paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu. Ir pašvaldības, kas grozīja savus saistošos noteikumus un atlika paaugstinātas nodokļa likmes piemērošanu. Ir citas pašvaldības, kas uzskatīja, ka 8 gadi cilvēkiem bija pietiekami, viņiem vajadzēja rēķināties, nevajadzēja atlikt uz pēdējo brīdi, un attiecīgi tā norma ir stājusies spēkā, un tā likme tiek piemērota," atzīmēja Feldmane.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris vērsis uzmanību uz to, ka rindu problēmas sakārtošana, kādam piešķirot priekšroku, var radīt arī riskus.
Lielpēteris skaidroja: "Protams, rada augsni aizdomām par iespējamu korupciju. Mūsu skatā iespējām šeit noteikti ir jābūt par to, kā meklēt un atrast zaļā koridora iespēju vai sauksim to par sevišķi paātrināto kārtību. Tieši tā iemesla dēļ, ja mēs uz svaru kausiem noliksim vienas privātmājas nodošanu ekspluatācijā un ražošanas kompleksa nodošanu ekspluatācijā, skaidrs, ka tautsaimniecībai viens no tiem svaru kausiem būs daudz nozīmīgāks."
Viens no rindu ātrākas mazināšanas piedāvājumiem ir dabā visu nemaz nepārmērīt, bet uzticēties dažādu datu bāzu ziņām. Vēl tiek apsvērta iespēja mērniecības darbus nodot privātajam sektoram.
