2019. gadā visvairāk naudu tērēja mājsaimniecības Rīgā – 521 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt vismazāk – laukos, izdevumiem sasniedzot vidēji 356 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Citās Latvijas pilsētās izdevumi ir par 98 eiro lielāki nekā laukos – 454 eiro.
Turpat divas trešdaļas jeb 65% no kopējiem patēriņa izdevumiem tika tērēts ikdienas vajadzību nodrošināšanai – pārtikai, transportam, mājoklim, apģērbam un apavu iegādei, kā arī veselībai.
Uzturam mājsaimniecības mēnesī tērēja 98 eiro jeb 23% no visiem izdevumiem.
Otrā un trešā lielākā prioritāte ir mājoklis un transports – katrs no tiem veidoja 14,6% (62 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī).
Patēriņa izdevumu pieaugumu veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2019. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, strādājošo neto darba samaksa pieauga par 26% (par 162 eiro), nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 3,4 procentpunktiem, turpretī bezdarbs samazinājās 3,3 procentpunktiem.
Gan izdevumu pieaugums, gan inflācija 2019. gadā pret 2016. gadu novēroti visās patēriņa izdevumu grupās. Visvairāk izdevumi palielinājušies:
- mājokļa iekārtojumam un piederumiem par 50%, no tiem galvenokārt mājsaimniecības ierīcēm;
- dažādām precēm un pakalpojumiem par 49%, no tiem galvenokārt apdrošināšanai, kā arī personīgai aprūpei.
- kafejnīcām un viesnīcām par 43%, no tiem galvenokārt ēdināšanas pakalpojumiem.
- sakariem 41%, no tiem galvenokārt interneta pakalpojumiem.
Visvairāk tērē vienatnē dzīvojoši vīrieši
Vislielākie patēriņa izdevumi atkarībā no mājsaimniecības tipa ir vienatnē dzīvojošo vīriešu mājsaimniecībās – 609 eiro vidēji mēnesī, kas ir par 29% vairāk nekā vienatnē dzīvojošo sieviešu (attiecīgi 474 eiro mēnesī). Sieviešu un vīriešu patēriņa izdevumu paradumi atšķiras. Vienatnē dzīvojošie vīrieši 5,2 reizes vairāk tērē transportam, 3,8 reizes vairāk alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, un 3,5 reizes vairāk kafejnīcām un viesnīcām nekā sievietes. Savukārt vienatnē dzīvojošās sievietes 1,7 reizes vairāk tērē veselībai nekā vienatnē dzīvojošie vīrieši. Ņemot vērā, ka vidēji sieviešu ienākumi ir zemāki, pamatvajadzību segšanai vientuļās sievietes iztērē pusi (50,3%) no kopējiem tēriņiem, bet vīrieši tikai 37,6% – par mājokli sievietes izdod 22,6% (vīrieši – 17,2 %), par pārtiku 27,7% (vīrieši – 20,4%).
Starp mājsaimniecībām, kas tērē visvairāk, ir arī pāri bez bērniem – ar 504 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Savukārt pāris ar bērniem tērēja 424 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī, kas atbilst vidējam patēriņam valstī.
Vismazāk varēja atļauties tērēt pārējās mājsaimniecības ar bērniem, kā arī mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, attiecīgi 298 un 399 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli.
Lielākie tēriņi uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās
Sadalot mājsaimniecības pēc galvenā pelnītāja sociālekonomiskā statusa, vislielākie izdevumi bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās (472 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās (446 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli), kamēr pensionāru mājsaimniecībās – attiecīgi 336 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
2019. gadā turīgākās mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība varēja atļauties tērēt 443 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās mājsaimniecības 2,7 reizes mazāk – 166 eiro.
Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja 6 reizes vairāk līdzekļu (78 eiro) nekā trūcīgākās mājsaimniecības (14 eiro).
Trūcīgo mājsaimniecību izdevumi veidoja pusi (56%) no vidējā patēriņa līmeņa valstī.
Turīgākās mājsaimniecības tērēja 757 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī, un tas ir 3,2 reizes vairāk nekā trūcīgākās mājsaimniecības (attiecīgi 236 eiro).
2019. gadā CSP mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 2 647 mājsaimniecības visā Latvijā.
