Tiesa gan, pozitīvās tendences joprojām aizēno augstā sabiedrības nevienlīdzība.
„Iedzīvotājiem ienākumi nekad nebūs pietiekami - visticamāk, vienmēr gribēsies vairāk. Bet, ja mēs skatāmies uz dinamiku pērnajā gadā, tad, manuprāt, ir divas lietas, kas noteica to, kas notiek ar iedzīvotāju ienākumiem. Viens - proti, darba vietas, un, ja mēs skatāmies uz nodarbinātību, tad tā turpināja augt, kas ir ļoti labi, jo aizvien vairāk cilvēku ieguva darbu un ienākumus,” norāda „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Ekonomists arī vērš uzmanību uz algu kāpumu: „Neto algas kopumā pērn bija pie 4%. Līdz ar to iedzīvotāju kopējie ienākumi pērn ir auguši gluži labi, jo aug gan nodarbinātība, gan algas, un, ja vēl mēs skatāmies uz pērnā gada inflāciju, tad tā bija ļoti lēna.”
Tomēr problēma ir ļoti augstā ienākumu nevienlīdzība Latvijā. „Bet, ja mēs skatāmies uz pērno gadu, tad ir bijušas virkne lietu, kas ir vērstas uz to, lai mazinātu šo ienākumu nevienlīdzību. Proti, paaugstināts neapliekamais minimums, minimālās algas kāpums, kas palīdz iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Diemžēl šīs lietas ļoti ātri mainīties nevar, šī ienākumu nevienlīdzības mazināšana prasīs diezgan ilgu laiku un rūpīgu darbu pie tā,” saka Kazāks.
