AS "Sadales tīkls" attīstības direktors Jānis Kirkovalds stāstīja – lai arī vairāk nekā 12 000 mājsaimniecību uzstādījušas saules paneļus, to patērētā jauda ir neliela, vienam mikroģeneratoram līdz 11,1 kW. 95% no kopējās jaudas elektrotīklos rezervēta saules elektrostacijām.
"Tas nozīmē, ka saulainās dienās, ja visas tās stacijas realizēsies, būs krietns saražotās enerģijas pārpalikums. Tas būs jāeksportē, un līdzīgi arī kaimiņos notiek, tā ka saulainās dienās tā cena būs krietni zema.
Jaudas mums joprojām ir pieejamas. Ja ir lauku tīkli, tad tur daudz saules stacijas ir aizņēmušas jaudas, savukārt pilsētas, piepilsētas, tur ir pieejamas brīvās jaudas, jo tur šīs stacijas neveidojas. Pamatā visus mikroģeneratorus pieslēdz, 1% gadījumā ir vajadzīga tīklu pārbūve. Mājsaimniecību jomā tie aktīvākie, es domāju, jau pagājušā gadā veica izbūvi, šogad sagaidām turpinājumu nedaudz mazākā apjomā, bet tāpat redzam iespējas, ka nepilni 80 MW varētu vēl pienākt klāt. Savukārt stacijas, ņemot vērā projekta realizācijas pakāpi, kas jau izgājušas pieslēgumu izbūvi, tad, iespējams, kaut kur līdz 200 MW kopējā jauda, kas varētu tikt pieslēgta mūsu tīklam," stāstīja Kirkovalds.
Atbalsta programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem saules paneļu un elektrostaciju izveidei piešķir finanšu institūcija "Altum". Jau apstiprināti 98 uzņēmumu pieteikumi pašpatēriņa nodrošināšanai 9883 MWh apjomā. "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece sacīja, ka par privātmāju energoefektivitātes programmu liela interese bijusi vasarā, ziemā interese samazinājusies.
"Kopumā mums šobrīd ir apstiprināti 550 pieteikumi uz saules paneļu uzstādīšanu privātmājās, un jau 409 privātmājas ir saņēmušas valsts atbalstu saules paneļu uzstādīšanai savās mājās par summu 1,35 miljoni eiro.
Atkarībā no saules paneļu jaudas atbalsts ir līdz 4000 eiro. Šobrīd plānojam, ka programma noteikti būs atvērta līdz vasaras sākumam. Tā ka, ja ir doma un plāns par saules paneļiem savā privātmājā, tad ir īstais laiks rosīties un sākt gatavot pieteikumu," teica Vērzemniece.
Arī Latvijas Vides investīciju fonda finanšu vadītājs Gints Kārkliņš stāstīja, ka no 30 miljoniem eiro, kas paredzēti mājsaimniecībām atjaunojamo energoresursu izmantošanai, šobrīd izsniegti apmēram 18 miljoni eiro, tātad nauda vēl ir pieejama.
"Šogad var iesniegt projektu pieteikumus par 11,1 miljonu eiro. Ir plānoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atvieglotu pieteikšanās kārtību un arī vienlaicīgi plānots palielināt pieejamo finansējumu šāda veida projektu realizācijai. Tātad iekārtas var iegādāties no Latvijas komersanta, samaksājot ar pārskaitījumu. Arī ziemas periodā tiek realizēti projekti, tiek uzstādītas gan saules mikroģenerācijas iekārtas, gan arī iedzīvotāji nomaina fosilās apkures katlus pret siltumsūkņiem vai granulu katliem. Tā ka projekti tiek realizēti, tiek iesniegti, un arī uz doto brīdi mums ir pietiekoša kapacitāte, lai ļoti operatīvi izskatītu iesniegtos projektu pieteikumus," norādīja Kārkliņš.
Pēc Vides investīciju fonda apkopotās informācijas, visvairāk projektu atjaunojamai energoresursu izmantošanai īstenojušas mājsaimniecības Rīgas reģionā – vairāk nekā 2600 projektus. Vismazāk projektu īstenoti Latgalē – 204, bet no novadiem līderis ir Mārupes novads ar 635 projektiem.
