Dienas notikumu apskats

Arī Lielbritānijā izmeklē britu kompāniju saiknes ar "Danske Bank" netīrās naudas skandālu

Dienas notikumu apskats

Zviedrijas premjers neiztur uzticības balsojumu parlamentā

Mājsaimniecībām ar mazāku gāzes patēriņu pieaugs rēķini

Mājsaimniecībām ar mazāku gāzes patēriņu pieaugs rēķini

Noslēgusies vairāk nekā pusgadu ilgusī diskusija par dabasgāzes sadales uzņēmuma "Gaso" jaunajiem tarifiem, ko veidotu fiksēts maksājums un maksa par faktiski patērēto dabasgāzi. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) otrdien, 25.septembrī, atbalstīja jauno tarifu projektu. Tas stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra un audzēs to mājsaimniecību rēķinus, kam ir mazs gāzes patēriņš.

Jaunais gads daļai dabasgāzes lietotāju atnesīs lielākus rēķinus par patērēto dabasgāzi. Tas tādēļ, ka atbilstoši dabasgāzes sadales uzņēmuma "Gaso" jaunajiem tarifiem, kurus otrdien apstiprināja SPRK, turpmāk dabasgāzes lietotājiem būs jāmaksā ne tikai par faktiski patērēto dabasgāzi, bet arīdzan fiksēts maksājums par pieslēgumu. 

Visvairāk tas ietekmēs tos iedzīvotājus, kas dabasgāzi izmanto nelielos apjomos – ēdiena pagatavošanai. Viņiem fiksētā maksa par pieslēgumu būs 1,77 eiro mēnesī.

"Katrā ziņā nevienai mājsaimniecībai nav jārēķinās ar lielāku tarifa pieaugumu nekā 1,77 eiro mēnesī bez PVN," pauda SPRK vadītājs Rolands Irklis. Viņš arī norādīja – jaunie tarifi būs taisnīgāki, jo jāmaksā būs arī tiem, kuri savus pieslēgumus neizmanto.

Mājsaimniecībās, kur dabasgāze tiek izmantota vairāk, maksa pieaugs mazākā apmērā, sola "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

"Gadījumā, ja cilvēks dzīvoklī izmanto gāzi ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī, piemēram, karstajam ūdenim boilerī, tad tas pieaugums ir 1,20 eiro – 1,30 eiro," saka "Gaso" vadītāja.

Turpretī lietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan komersantiem, kuru dabasgāzes patēriņš ir liels, rēķini pat sarukšot.

"Jebkuram klientam, kura patēriņš ir zem 1600 kubikmetriem, pieaugums ir neitrāls vai pat ir samazinājums," skaidro Pētersone-Godmane.

Pētersone-Godmane stāsta – fiksētā maksa par gāzes pieslēgumu vajadzīga arī tāpēc, ka gāzes patēriņš pēdējo desmit gadu laikā ir krities par trešdaļu, taču sadales izdevumi galvenokārt ir fiksēti. Paša “Gaso” ieņēmumus jaunie tarifi gan nepalielināšot.

Tāpat uzņēmumā “Gaso” uzsver – izmaiņas sadales tarifā neietekmēs citas pozīcijas apkures rēķinā.

"Gaso" jauno dabasgāzes tarifu projektu SPRK iesniedza šā gada februārī. Sākotnēji plānots, ka jaunie tarifi varētu stāties spēkā jau šovasar. Tomēr sarunas ar regulatoru ieilga. Regulatora vadītājs Rolands Irklis uzskata, ka ilgās diskusijas ir attaisnojušās, jo "Gaso" pārskatījis tarifā iekļautās administratīvās izmaksas. Savukārt regulators pārskatījis, proti, samazinājis "Gaso" kapitāla atdeves jeb peļņas normas.

"Vidējais tarifs, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto, visās patēriņa grupās ir samazināts par 16%. Ja mēs salīdzinām ar iepriekšējo tarifu, kas ir apstiprināts 2008.gadā, arī kopējās dabasgāzes sistēmas izmaksas ir samazinātas par aptuveni 8%," norāda Irklis.

Jaunie tarifi novērsīšot situāciju, kurā daļai lietotāju jāapmaksā to pieslēgumu uzturēšana, kuri praktiski netiek izmantoti.

"Tā situācija ir līdzīga kā elektrībā. Arī elektrībā mājsaimniecībām nebija fiksētās maksas, un bija novērojami tā sauktie tukšie pieslēgumi, kur faktiski pieslēgums eksistē, "Sadales tīklam" ir pienākumus to uzturēt un apkalpot, bet faktiski nekādi ieņēmumi no šī pieslēguma netiek iegūti, un faktiski visi pārējie lietotāji ir spiesti apmaksāt šos tukšos pieslēgumus. Ieviešot fiksēto maksu tarifā arī gāzes lietotājiem, tiek sekmēts taisnīgs princips, ka, ja pakalpojums tiek nodrošināts, par viņu uzņēmumam ir jāsaņem atlīdzība. Pretējā gadījumā citi lietotāji ir spiesti apmaksāt šos tukšos pieslēgumus," skaidro SPRK vadītājs.

Pieslēgumu, kur gāzi nepatērē, ir vairāk nekā 20 tūkstoši. Gāzes sadales operatora “Gaso” vadītāja iesaka iedzīvotājiem no šādiem pieslēgumiem atteikties. Tas gan nav par velti un par slēgšanu būs jāmaksā aptuveni 13 eiro.

Pašlaik spēkā esošie dabasgāzes sadales sistēmas tarifi tika apstiprināti 2008.gadā. Kopš tā laika dabasgāzes patēriņš Latvijā ir samazinājies par trešdaļu.

KONTEKSTS:

Dabasgāzes sadales uzņēmums "Gaso" jaunu gāzes sadales pakalpojumu tarifu projektu SPRK iesniedza šā gada februāra otrajā pusē, piedāvājot ieviest fiksēto maksu mazākajiem dabasgāzes patērētājiem. "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane iepriekš atzina, ka tarifu mērķis ir efektīvāka gāzes infrastruktūras un pieslēgumu izmantošana.

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā un nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. Kompānija "Gaso" darbu sāka pērn 1.decembrī, bet 8.decembrī SPRK padome "Gaso" izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei. Licence komersantam izsniegta uz 20 gadiem – no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim.

"Gaso" pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, kuru veido 39,9 miljoni akciju viena eiro nominālvērtībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti