Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Egila Levita prezidentūra: Nācijas intelektuāļa pusgads

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mežs joprojām vieta, kur izmest atkritumus

Kādas iespējas mājražotāju produktiem konkurēt ar lielveikala produkciju?

Mājražotāju kooperatīvu veikali konkurences celšanai cer uz samazināto PVN

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas mājražotāju produkts ir ekskluzīvs un dārgs! Cik pamatots ir šāds apgalvojums? Kļūstot par PVN maksātāju, apgrozījums mājražotāju biedrības veikalā, kas atrodas Grobiņā, sarucis par 20%, jo maize un citi produkti ievērojami sadārdzinājušies. Pircēji, īpaši gados vecāki, groza galvu pie savas iemīļotās maizītes un domā  - pirkt vai tomēr iet uz lielveikalu. Latvijas Radio interesējas par to, vai valstī iespējams radīt mehānismu, lai mājražotāju produkts varētu konkurēt ar lielveikala produkciju.

ĪSUMĀ:

Mājražotāji izmaksas dala, apvienojoties kooperatīvos

Kurzemē mēs bijām pionieri –  tā par mājražotāju veikalu "Kuldīgas labumi” stāsta kooperatīvās sabiedrības vadītāja Gunita Šternberga. Veikaliņš ir mainījis gan savu atrašanās vietu, gan izskatu. Tagad tas ir mūsdienīgs un mājīgs veikals ar plašu piedāvājumu. Veikals "Kuldīgas labumi" darbojas jau no 2014. gada.

"Produkcijas klāsts ir liels un mainīgs. Es kā vadītāja un arī pircēji iedrošinu ražotājus arī jaunām idejām un paplašināt savu klāstu. Mums meitene kādreiz cepa tikai maizi, tad tagad viņa cep arī medus kūku, un piedāvājumā tūlīt būs maizes zupa un rīvmaize, ko piedāvās. Ar pircēju vēlmēm un mūsu ierosinājumiem mēs pamudinām ražotāju radīt jaunu produktu," norāda Šternberga.

Viņa skaidro, ka, salīdzinot ar biedrību, kooperatīvam ir plašākas iespējas darboties - piedalīties dažādos projektos, vienlaikus arī tirgot mājas vīnus un citu mājražotāju darināto alkoholu. Kuldīgas veikalā uz vietas tagad tiek cepti arī sklandrauši. Tā ir oriģināla recepte, uzsver vadītāja. Veikalā uzstādītas speciālas iekārtas cepšanai, tapis arī video stāsts par vietējiem ražotājiem, kas padara mazo veikaliņu jau daudz mūsdienīgāku un interesantāku arī tūristiem.

"Mēs esam realizējuši divus "Leader" projektus: pirmais - iegādājāmies jaunas vitrīnas un dažādu aparatūru, kas bija nepieciešama veikalam, otrs – iegādājāmies cepšanas krāsniņu, lai varam izcept svaigus sklandraušus, lai tie būtu silti un smaržotu, slaiseri un vakuuma iepakotāju priekš biedriem," stāsta Šternberga. Veikala vadītāja atceras, ka attīstības ceļš nebūt nav bijis viegls un stāsta, kā aizsākās ideja par mājražotāju veikaliem Latvijā.

"Likumdošana paredzēja, ka mājražotāji nevar savu produkciju likt mazumtirdzniecībā, bet var pārdot paši gadatirgos un tirgos.

Tā bija arī pašvaldības iniciatīva – mēs sākām domāt, kā mēs varam apvienoties, kā kopīgi braukt uz izstādēm, lai katram nebūtu jāstāv ar savu metriņu, jākavē četras darba dienas.

Tas ir arī diezgan dārgi, tad doma radās tāda, ka apvienojas mājražotāji, izveido kooperatīvu, tādā veidā kopīgi dodamies uz izstādēm un veidojam mārketinga bāzi," norāda Šternberga. Šobrīd kooperatīvā darbojas 35 biedri, arī tas ir mainīgs lielums – kāds iestājas, kāds izstājas. Neraugoties uz virkni labumu, viss nebūt nav tik gludi, spriež vadītāja.  

"Mēs esam spiesti kļūt par pievienotā vērtības nodokļa (PVN) maksātājiem, bet lielākā daļa ražotāju nav PVN maksātāji, līdz ar to mēs sasniedzam šo valstī noteikto līmeni, kad jāsāk maksāt PVN. Bet ar kādu domu tad viss šis tika radīts – palīdzēt ražotājiem, šī nav privāta organizācija, kooperatīvs pieder biedriem. Mēs esam spiesti pielikt klāt šo PVN un tā vēl sadārdzināt šo produktu, un tas paliek vēl grūtāk pieejams tiem, kas viņu labprāt iegādātos," saka Šternberga.

Olita ir pircēja no Talsiem, kura iebraukusi Kuldīgā un iepērkas mājražotāju veikalā "Kuldīgas labumi”. Viņa bieži izvēlas iepirkties mazajos veikaliņos, jo spēj novērtēt produktu kvalitāti. "Sīrupi, to nevar salīdzināt ar veikalu. Maizi diezgan bieži pērku. Maizi nevar salīdzināt. Es pērku maizi pēc smaržas, ja neuzrunā, es nevaru to ēst. Cena reizēm kožas, salīdzinot ar lielveikalu," saka Olita.

Iepērkas māmiņas ar bērniem un pensionāri

Mājražotāju veikalos bieži iepērkas māmiņas ar bērniem un pensionāri, viņi nākot pēc bērnības garšas un tīrā produkta. To var novērot arī Grobiņas amatnieku un mājražotāju biedrības izveidotajā veikalā "Martas kiosks", kas savu mājvietu radis īpašā vietā – pie Grobiņas pilsdrupām. Veikals vēl nav atvēries, bet kāda pensionāre jau gaida aiz durvīm desmit minūtes, lai nopirktu savu iemīļoto kūpināto zivtiņu. Vēlāk durvis ver pircēja Valda. Viņa arī atnākusi pēc sava iecienītā pirkuma. "Tieši pa ceļam sanāk uz mājām. Ne visai bieži ienāku, jo ir samērā dārgi. Ja būtu lētāk, ņemtu kaut ko vairāk. Stingri padārgi. Te ir ļoti garšīga aknu desa, īpaši garšo manam pincim/kaķenei. Veikala aknu desu viņa neēd, bet šī garšo," stāsta pircēja Valda.

Mājražotāji Grobiņas pusē sadarbojas no 2016. gada, biedrības veikalu vada Dace Lēvalde. "Darbību sākām kā ikviens veikals. Mums ir mazumtirdzniecības veikals, bet, tā kā esam biedrība, mēs neesam peļņas guvēji, veicam vairāk tādu sociālo darbību, bet arī mūs ietekmē likumdošana un, sasniedzot noteikto apgrozījumu, mums bija jāsāk maksāt PVN. Pārstrādātajiem produktiem ir 21%, bet augļiem un dārzeņiem tie ir 5%," stāsta Lēvalde.

Apgrozījums veikalā pēc cenu palielināšanās produktiem samazinājās par 20%. Maize ir viens no produktiem, kas kļuvis dārgāks.

Ausma Konovaļčika maizes ceptuvē "Pullinērija" gatavo rudzu maizi no bioloģiskiem miltiem, lai to ceptu un pārdotu. Viņa atzīst, ka neko nopelnīt nevar un maizi cep tādēļ, ka pašai garšo īsta rupjmaize. Peļņu nes baltmaize un saldskābmaize, kā arī zaķauši, riekstiņi un citi gardumi. "Bio milti maksā 1 eiro kilogramā. Vienam kukulītim vajag apmēram 600 gramus, vēl sēklas, elektrība utt. Rudzu maize sanāk pati dārgākā, no kuras nekāda īpašā peļņa nesanāk. Ar gaišo maizi cena izlīdzinās, jo tur ir gan bioloģiskie milti, gan "Dobeles dzirnavnieka". Protams, es būtu priecīgāka, ka būtu mazāks PVN, zemāka likme vismaz veicinātu apgrozījuma pieaugumu. Tagad rupjmaize maksā 4,20 eiro kilogramā, pirms tam bija 3,50 kilogramā," saka Konovaļčika.

Mājražotājiem jākļūst par PVN maksātājiem, lai tiktu lielveikalos

Tā nu sanāk, ka mājražotāji, kuri nav PVN maksātāji, beigās par tādiem kļūst, ja grib savu produktu pārdot veikalos. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "Talsu novada garša" valdes priekšsēdētājs Dzintars Silgals stāsta, ka Talsos darbojas divi mājražotāju veikali, viens jau divarpus gadus lielveikalā, otrs daudzdzīvokļu māju ielokā pērn tapis, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. "Veikals, kurš atrodas ārpus lielveikala, ir vairāk tendēts uz ikdienas precēm, bet veikalā pērk dārgākas preces un tās, kuras nav lielveikalā," skaidro Silgals. Viņš pats ir lauksaimnieks un zemeņu audzētājs, tāpēc pārzina situāciju nozarē, redzot dažādus posmus tam, kā produkts nonāk līdz patērētājam, arī par to, kā situāciju ietekmē samazinātā PVN likme dārzeņiem un augļiem. Kooperatīva veikals ir PVN maksātājs, tāpēc cena produktiem beigās ir ļoti augsta.

"Tas ir liels rūpals, jo praktiski 85% no piegādātājiem nav PVN maksātāji, mums, kā PVN maksātājiem tas nozīmē, ka prece priekš gala patērētāja vienkārši sadārdzinās par šo daļu.

Pārdevējs nosaka savu cenu, mēs, LPKS, pieliekam savu cenu un pieliekam PVN. Lielveikalā jebkurš salīdzinās ar preces cenu lielveikalā. Ir it kā labi, ka lielveikalā ir vairāk cilvēku, bet daudzi atnāk un saka, ka jums ir kosmiskas cenas, labāk iešu uz lielveikalu. Tāda ir situācija un ar to mums ir jārēķinās," akcentē Silgals.

Kooperatīva "Talsu novada garša” veikala pārdevēja Aira Bērziņa stāsta  par ikdienas pirkumiem un pieprasītākajiem produktiem veikalos. "Ir kas skatās uz cenām, citi neskatās. Uz svētkiem iet dāvanas, otrā veikalā pārtika – topā bija skābie kāposti. Tagad iestājies klusums. Ir vietējā "Ainas maize", sukādes, mājražotāju konservi, ir arī saldētas dzērvenes un dzērveņu sula," skaidro Bērziņa. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas biroja izpilddirektore Linda Uzkalne norāda, ka šobrīd asociācijā darbojas divi mājražotāju kooperatīvi, taču Latvijā darbojas vairāki un tad vēl biedrības, kas darbojas līdzīgi kā kooperatīvi. Pusotra gada laikā ir mēģināts apzināt visus, kuri strādā šajā jomā. Attīstība notiek, un liels devums ir tieši kooperatīviem.

"Tas mūsu mērķis ir konsolidēt kooperatīvus, kur šie ražotāji ir apvienojušies. Nodrošināt stabilu tirgu arī lielveikalos. Tur ir daudz darāmā, jo mājražotāji bieži vien nav gatavi strādāt, lai nodrošinātu ilgtermiņa piegādes, lai šādu stabilu tirgu organizētu," tā Uzkalne. Viņa spriež, ka situācija, kas veidojas ar PVN, mudina  mājražotājus tirgot pašiem vai tirdziņos, jo tā ir izdevīgāk. "Līdz ar to viņa produkts ar PVN likmi neapliekas un beigu galā produkts ir lētāks. Mēs esam šo jautājumu aktualizējuši. Diskusija bija ar lauksaimniecības organizācijām, ka šāda problēma pastāv, arī iekšēji diskutējām, ko varētu darīt. Ideālais variants būtu  veikt normatīvo aktu izmaiņas, kas paredzētu šādiem kooperatīviem, kas iepirkti no mājražotājiem, ar PVN neaplikt. Jāsaka godīgi, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, diez vai mēs to varētu panākt," atzīst Uzkalne.

Risinājums, kas tika piedāvāts valsts institūcijām, bet kas tā arī nav vainagojies ar panākumiem, ir priekšlikums atsevišķām produktu grupām piemērot samazināto PVN likmi, kā tas ir augļiem un dārzeņiem.

"Tas daļēji atrisinātu situāciju kooperatīviem. To produktu sarakstā, kurus mēs ierosinājām aplikt ar 5% PVN, bija svaigpiens, maize, olas un svaiga gaļa," turpina Uzkalne.

Finanšu ministrija uzskata, ka jāveicina iedzīvotāju pirktspēja

Latvijā pastāv 40 000 eiro slieksnis, kad jāsāk maksāt PVN. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins norāda, ka īpaši izdalīt ar kādu regulējumu kooperatīvus un biedrības saistībā ar PVN likmi nav iespējams, drīzāk jārod kādi citi atbalsta mehānismi.

"Jebkurā gadījumā mājražotāju produkts vai īpaša PVN likme pa nozarēm, ražotāju veidiem nav iespējama. Likme attiecas uz preci, tā tiek piemērota visiem vienāda, nav pat svarīgi, kurā valstī tas tiek ražots. Tas attiecas uz gala patēriņu. Mazajiem ražotājiem ir citi atbalsta mehānismi, vienkārša grāmatvedība un citi," skaidro Šņucins.

Izmaiņas iespējamas atsevišķām produktu grupām, līdzīgi kā tas noticis ar augļiem un dārzeņiem. "Attiecībā uz samazināto PVN likmi kā tādu, tās debates ik palaikam notiek. Būs jau trešais gads samazinātai likmei augļiem un dārzeņiem, sadarbībā ar Zemkopības ministriju būs izvērtējums, tad arī sekos lēmums par samazināto likmi," pauž Šņucins.

Jāveicina iedzīvotāju pirktspēja kā tāda, uzsver finanšu ministrijas pārstāvis. Tikmēr Grobiņas mājražotāju biedrības "Grobiņas spēkavots" vadītāja Dace Lēvalde uzskata, ka pašreizējā kārtība, kas darbojas, nav draudzīga cilvēkiem, kuri grib strādāt Latvijā un paši ražot savu īpašo produktu, kā arī daudziem pircējiem, kuriem ir svarīga kvalitāte. "Ja mēs skatāmies no patriotisma puses – mēs aizliekam kāju priekšā sev - pašu cilvēkiem, ražotājiem. Mēs liedzam attīstīties mūsu pašu ražošanai," atzīst Lēvalde.

Neraugoties uz dažādām grūtībām un izmaiņām, kas, visticamāk, iespējamas tikai ilgtermiņā, mājražotāju biedrības un kooperatīvi saredz nākotni sadarbībā, arī  loģistikā, kā arī veidā, kā un kādi mājražotāju produkti nonāk līdz veikaliem.

Zināms, ka Talsi vēlas sadarboties ar Kuldīgu, tikmēr citi brauc uz ''Kuldīgas labumiem'' gūt pieredzi, kā strādāt apstākļos, kad gala produkta cena ir ar salīdzinoši augstu pievienoto vērtību, taču ir interesanta gan vietējam pircējam, gan ārvalstu tūristam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti