Mājražotāju kooperatīvi nākotnē varētu pretendēt uz Eiropas fondu naudu attīstībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Mājražotāju apvienības nākotnē varētu pretendēt uz Eiropas fondu naudu. To paredz jaunie valdības noteikumi, kas turpmāk kooperatīva atbilstības statusu ļaus nokārtot arī mājražotājiem. Mājražošanas kooperatīvi līdz šim nevarēja iegūt šādu statusu, taču mājražotāji, kas jau apvienojušies, ir pārliecināti, ka sadarbības attīstība var palīdzēt mazo saimniecību dzīvotspējai, un vienlaikus cer, ka statusa iegūšana nebūs pārlieku sarežģīta.

Mājražotāju kooperatīvi nākotnē varētu pretendēt uz Eiropas fondu naudu attīstībai.
00:00 / 06:17
Lejuplādēt

Kuldīgas novada Kurmāles pagasta Dzintaru māju saimniece Ērika Grīnvalde ar vīru Ivaru ir gaļas izstrādājumu mājražotāji jau daudzus gadus. Nelielajā ražotnē sagatavo dažādos gaļas gabalus vai desas un turpat pagalmā ierīkota arī kūpinātava. Pieprasījums pēc saražotā patlaban esot liels, un darba mājražotājiem ir daudz. Tāpēc saimnieki ir arī vietējā kooperatīvā, īpaši tādēļ, ka šeit kooperatīvam ir savs veikals, kas nedaudz atbrīvo ražotājus no rūpēm par tirgus meklējumiem.

"Tas jau ir ārkārtīgi labi, jo latvieši jau ir dikti piesardzīgi par tādām lietām, viņi jau tak nemaz tā īpaši negrib tādos kolektīvos. Produkcijas sortiments ir ļoti plašs. Tas ir ļoti jauki, ja nav tikai viena pozīcija - maize, gaļa, piens, tās ejošākās lietas," saka Ērika.

Mājražotāju kooperatīvu ‘’Kuldīgas labumi’’ vada Gunita Šternberga. Kooperatīvā ir 34 biedri un ik gadu pievienojas jauni. Tāpēc vadītāja norāda, ka

šim sadarbības veidam mērķis ir arī lauku attīstība, jo jaunpienācēji arvien biežāk ir jaunās paaudzes mājražotāji, kas vēlas palikt reģionā.

"Man liekas, ka vispār ir ļoti svarīgi saglabāt arī šīs mazās lauku sētas. Jaunie nāk ar jaunām idejām - meklē iespēju darboties. Tas ir ļoti jauki - ļoti liels prieks, ka arī jaunie. Ja mums laukos būs tikai divas trīs lielas saimniecības pa visu [apvidu], diez vai tie lauki būs dzīvotspējīgi. Man liekas, ka ir tiešām jācīnās, jādomā, kā saglabāt šīs mazās saimniecības, lai katrā sētā kaut kas notiktu," pauž Šternberga.

Viņa ir pārliecināta, ka, līdzīgi kā lauksaimniecības kooperatīviem, arī mājražošanas jomā jābūt iespējai nokārtot atbilstības statusu, kas ļautu pretendēt arī uz Eiropas atbalstu kādiem projektiem.

Līdz šim mājražotāju kooperatīvi to nevarēja darīt.

"Būtu ļoti svarīgi, ja mēs varētu attīstīties uz nākošo pakāpi. Būtu ļoti svarīgi veidot kopīgu loģistiku. Ņemot vērā to, ka Kuldīgas novads ir patālu no Rīgas, visiem biedriem ir problēma, kā nogādāt preci Rīgā. Īpaši tiem, kuriem ir produkcija ar īsiem termiņiem. Katram ražotājam vest preci pašam uz Rīgu ir dārgi un aizņem daudz laika," skaidro Šternberga.

Mājražotāju kooperatīvs izveidots arī Limbažu pusē. Tā valdes locekle Aija Ošāne piekrīt, ka izvēles iespēja nokārtot atbilstības statusu arī mājražotājiem ir būtiska. Taču šajā jomā sadarbība joprojām daudzviet ir izaicinājums. Limbažu kooperatīvā kopumā ir pat ap 40 biedru, taču aktīvi no tiem vien aptuveni 15.

"Mēs vienkārši saprotam, ka esam par mazu. Apgrozījuma prasība šajā brīdī ir nesasniedzama. To, ka attīstība ar papildu atbalstu būtu iespējama labāka, mēs saprotam. Domājam un vērtēsim, kā to varam sasniegt," saka Ošāne.

Mājražotāju apvienībām attīstība ir izaicinājums, jo tas apvieno dažādu produkciju, nevis viena sektora ražotājus. Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons stāsta, ka organizācijā jau pāris gadus spriež, kā veicināt mājražotāju sadarbību, un šogad tas rezultējies arī normatīvos, kas jau apstiprināti valdībā. "Mēs esam gatavi kopā ar mājražotājiem šo lietu arī virzīt tālāk," norāda Jansons.

Pagaidām diskusijās par kooperāciju mājražotāju jomā aktīvāki ir Kurzemes un Zemgales reģions.

Pārtikas un veterinārā dienesta dati liecina, ka mājražotāju skaits kopumā Latvijā ik gadu pieaug, un patlaban Latvijā reģistrēti 1416 mājražotāji.

Zemkopības ministrijas valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākā referente Inese Štromberga Latvijas Radio atzina, ka valdības noteikumi ir pirmais solis, kas ļaus mājražotājiem tikt pie Eiropas Savienības fonda finansējuma periodā no 2020. gada.

Inese Štromberga
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Mājražotāju kooperatīvi, iegūstot atbilstības statusu, apliecinās, ka darbojas biedru interesēs, virza biedru produkcijas tirgū pēc izdevīgākiem noteikumiem, ka kooperatīvs ir biedru īpašums, kur katram biedram ir viena balss un katrs biedrs ir līdzvērtīgas.

Štromberga pieļāva, ka nākamgad statusu varētu iegūt 3 – 4 mājražotāju kooperatīvi, un tiem būs iespēja pretendēt uz atbalstu un īstenot savas ieceres.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti