Zemgales ceturtajā kontaktbiržā savas idejas demonstrē mājražotāji, amatnieki un mazie uzņēmēji. Lauku cilvēkiem ideju netrūkst, bet populārākā pašlaik esot veselīgas pārtikas ražošana. Sandra no Aknīstes strādā bērnudārzā, bet siera siešanu vīra zemnieku saimniecības paspārnē sauc par savu vaļasprieku. Viņa uz kontaktbiržu atbraukusi, lai mēģinātu saprast, vai ir vērts sākt biznesu pa īstam.
"Liels šķērslis ir papīru birokrātija. Visa grāmatvedība un viss kaut kas, jo, cik es esmu runājusi ar cilvēkiem, kā saskaras ar grāmatvedību, tā negribas vairs neko darīt," sacīja siera sējēja Sandra Plikša.
Liela nozīme ir arī uzņēmējdarbības modelim, tomēr pieredzes bagātākie atzīst, ka kļūt par mājražotāju vai mikrouzņēmumu neesot īsti izdevīgi.
"Mēs, pirms vispār sākt, konsultējāmies ar juristu. Mēs sākumā bijām mikrouzņēmums, bet tā doma, ka būsi SIA, lai varētu veikalos iet, ir jurista domu grauds. Viņš pateica: ja gribam kaut ko sasniegt, jātaisa uzreiz SIA," pastāstīja SIA ''VIGa-Re'' valdes loceklis Gints Kokorēvičs.
"Mikrouzņēmuma nodoklis no sākuma izskatījās vilinošs, bet beigās izrādījās, ka tas nav pietiekoši izdevīgi. Mēs tagad pāriesim uz parasto uzņēmējdarbības formu," savu izvēli pamato SIA "Eko Alianse'' vadītājs Kaspars Zandbergs.
Uzņēmējdarbības uzsākšanu neveicina arī nākamgad paredzētā mikrouzņēmumu nodokļu likmes palielināšana no 9 uz 11 procentiem. Biznesa konsultants uzskata, ka tādējādi tiks palielināta ''pelēkā zona''.
"Ja palielina nodokļus, tad viennozīmīgi tie samazināsies. Kur ir tā sāls? Sāls ir tanī, ka, ja tie nodokļi būs mazāki, tiek izslēgta cilvēkiem iespēja meklēt kaut kādus veidus, kā apiet nodokļus. Cilvēkam būs izdevīgāk maksāt nodokļus un gulēt mierīgi," vērtē biznesa konsultants Andris Urbāns.
Ja politiķi nelems citādi, mikrouzņēmuma nodokļa likme nākamgad būs 11% un turpinās augt, līdz 2017.gadā sasniegs 15%.
